Vai varat iedomāties tādu situāciju: jums jāaudzina bērns, jānodod savas zināšanas, pieredze, gudrība, bet noteiktu apstākļu dēļ jūs viņu redzat, dzirdat, bet viņš jūs nē. Tā kā viņš nojauš, ka esat kaut kur tuvumā, viņš periodiski skatās kaut kur augšup, lūdz jūs viņam dot to vai šo vai pavisam ko citu. Kāda būs jūsu rīcība? Vai pēc katra viņa pieprasījuma pildīsiet visas viņa iegribas? Jūs kā pieaudzis cilvēks labi apzināties, kas viņam nepieciešams, bet kas ne īpaši. Jūs "redzat viņam cauri" pat bez rentgena un pazīstat viņu labāk nekā viņš pats. Tāpēc jūs viņam dosiet tikai to, kas viņam tik tiešām nepieciešams.

Pēdējā laikā gandrīz visi būs dzirdējuši par filipīniešu dziednieku jeb hīleru veiktajiem brīnumiem. Par operācijām, kuras viņi veic bez ķirurģisko instrumentu palīdzības, ar rokām iekļūstot pacienta ķermenī caur ādu. Šis fenomens tik ļoti pārsteidz cilvēkus, ka vienaldzīgos neatradīsiet. Sastopams plašs attieksmes spektrs – sākot no pielūgsmes līdz pat fenomena noliegšanai un apvainojumiem šarlatānismā.

Kaut arī šim fenomenam veltīti neskaitāmi pētījumi, neviens no tiem nedod tā loģisku skaidrojumu. Neskaitāmie apraksti un liecinieku vēstījumi par to neizkliedē neskaidrību daudzos jautājumos. Vai operācijas tiešām notiek vai arī tas ir tikai acu māns? Ja tā ir patiesība, tad kā viss reāli notiek? Un, ja tas ir reāli, vai tas nes īstu izdziedināšanu? U. tml.

Mēģināsim rast skaidrību šajos un citos jautājumos kopā ar Rīgas Cilvēka Garīgās Pilnveidošanās Centru, kura pārstāvji ne vien kontaktējušies ar hīleriem un redzējuši, kā viņi strādā Filipīnās, bet arī cieši sadarbojušies ar viņiem šeit Latvijā.

Teicamniekus tā stimulē un atbalsta, bet nesekmīgos - stingri soda.

Kad beidzas bezrūpīgā bērnība un jūsmas pilnā jaunība, kā biežs viesis mūsu dvēselē ienāk skumjas. Pacēlumu un cerību gaišā josla mijas ar tumšo: neveiksmēm, zaudējumiem un aizvainojumiem. Tā nu reiz ir iekārtota mūsu dzīve. Blakus priekam vienmēr ir bēdas. Par savām kļūdām un maldiem mēs maksājam ar ciešanām. Bet vai šī patiesība ir tik nemainīga?

Nē, dzīve cilvēkam ir dota ne tāpēc, lai viņš ciestu, bet lai būtu laimīgs - tā ir pārliecināts Andrejs Bašuns, Cilvēka garīgās pilnveidošanās centra instruktors.

Mūsdienu zinātne pierāda, ka cilvēka dzīves ilgums var sasniegt 150 gadus un pat vairāk. Kādēļ tad vidēji mēs dzīvojam apmēram tikai 70? Kādēļ mūsu organisms tik ātri iztērē savu potenciālu?

Par visu orgānu un sistēmu sabalansētu darbību organismā nodrošina nervu sistēma (NS). Tā arī nodrošina organisma adekvātu reakciju uz ārējās vides iedarbību: gaismu, skaņu, smaržu, krāsu utt. Ja NS netiek galā ar savām funkcijām, tad iestājas nesaskaņas organisma darbībā. Tas, savukārt, noved pie slimībām, neveiksmēm un citiem ciešanu veidiem.

Tā iemesls – stress. Kas tad ir stress?

Droši vien daudzi no Jums ir ievērojuši, ka, ja viss veicas labi, tad dvēselē ir miers. Tieši šī iekšējā dvēseles harmonija cilvēka dzīvē ir primārā. Tiecoties pēc tās, mēs arī veidojam savu rīcību. Tikai grūtības slēpjas tajā, kā saglabāt šo dvēseles stāvokli. Kāpēc gan mēs nevarētu atrasties tajā vienmēr? Bet varbūt šo problēmu var risināt no citas puses – vispirms radīt harmoniju sevī, bet pēc tam krāt ap sevi to ārējo, kas mums ir vajadzīgs. Rīgā ar šiem un citiem garīgās prakses jautājumiem nodarbojas Cilvēka garīgās pilnveidošanas centrs.

Mūsdienu dzīves temps, stress, nepareiza pārtika un citi ikdienas faktori ļoti piesārņo mūsu organismu. Ķermenī uzkrājas sāļi, toksīni un citas indes. Nespējot atbrīvoties no stresa sekām, nervu sistēma un psihe novājinās un kļūst nestabilas. Prāts piesārņojas ar negatīvām domām un emocijām. Tas viss kopumā izjauc normālas organisma funkcijas, radot slimības, nogurumu, neveiksmes un citas problēmas, vienkārši sakot – traucē dzīvot.

Parasti organisma attīrīšanās un atjaunošanās notiek tikai miega laikā. Miegā organisma iekšējā daba sāk automātiski attīrīt visu organismu no ikdienas stresa negatīvajām sekām. Tomēr bieži vien stress vai nelielu stresu kopsumma atstāj tik spēcīgu negatīvu iespaidu uz nervu sistēmu, psihi, prātu, ka parastais miegs nespēj likvidēt šādas iedarbības sekas. Miegs atbrīvo tikai no virspusēja stresa un dienas noguruma.

Kā lai atbrīvojas no dziļām stresa sekām?

Stresa slodze un pārpūle ir mūsu sabiedrības spraigā dzīves ritma sekas. Par nožēlu, vairumam cilvēku, stress ir kļuvis par dzīves normu. Kad cilvēka ķermenis un prāts ir pārslogoti, viņa darbības efektivitāte ievērojami samazinās. 

Vīnes Bioloģiski-atgriezenisko procesu (BAP) institūtā ir izdevies tehniski izmērīt tā saucamo kundalini enerģiju, kura apvij cilvēka mugurkaulu un kā čūska paceļas no mugurkaula pamatnes līdz galvas smadzenēm. Mugurkauls ir svarīgākais enerģētiskais kanāls pa kuru plūst šie dzīvības spēki un un piepilda visu organismu līdzīgi kā dzīves sulas plūst pa koka stumbru un baro tā zarus un lapas. Informācija par šo enerģiju meklējama jebkurā literatūrā par Jogu, kā arī Hinduisma, Budisma, Daoisma, Sikhisma, Sintoisma un daudzu citu reliģiju garīgajās mācībās.
     BAP institūtā zinātniekiem ir izdevies izsekot enerģijas plūsmai, kas savieno cilvēka mugurkaula pamatni ar galvas smadzenēm. Enerģija novērojama smalku energopoteniciālu veidā, kurus rada muguras un galvas smadzenes. Institūta zinātnieku pētījumi apliecina šīs enerģijas plūsmas kvalitātes saikni ar cilvēka veselības stāvokli. Veselam cilvēkam šie energopotenciāli atrodas līdzsvarā, bet ja līdzsvars izjūk – rodas slimība. Jo nopietnāki traucējumi – jo nopietnāka slimība. Mugurkaulu var nosacīti sadalīt vairākos segmentos, kuru stāvoklis nosaka atbilstošo orgānu sistēmu darbību. Izlīdzinot kundalini potenciālus iespējams ārstēt vairumu slimību.
     Rodas jautājums – kā to izdarīt?