Cilvēka attīstības prakse
“Genādija Givina skolā” tiek veikta apmācība cilvēka attīstībai praksē.
Kas tas ir? Un kam tas nepieciešams?
Attīstības prakse – tā ir harmoniska sistēma, kas sevī iekļauj daudz dažādus praktiskus elementus:
- Fiziski un elpošanas vingrojumi;
- “Sirds siltums”;
- “Pateicība”;
- “Apzinātība”;
- Meditācija;
- Vienotība komandā;
- “Šeit un tagad” un daudzi citi, ieskaitot nokļūšanu pie Dzīvības avota un tālāka virzība tā dziļumā.
Prakse neskar nacionālos, reliģiskos vai politiskos cilvēka uzskatus.
Ātri un pareizi apgūt praktiskos uzdevumus var tikai Atmodināta skolotāja vadībā un komandā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Šādas zināšanas vienmēr tiek nodotas māceklim personīgā saskarsmē ar skolotāju.
Apmācību process nosacīti iedalās vairākās pakāpēs.
Sākotnējā etapā nodarbības ir ļoti efektīvs līdzeklis dziļai relaksācijai un cilvēka ķermeņa atjaunošanai. Tās ir virzītas uz dziļām izmaiņām un visa organisma attīrīšanu (ne tikai fiziskā ķermeņa).
Viena no pakāpēm – padziļināta prakses apgūšana iekļauj sevī cilvēka iespēju dzīvot “šeit un tagad”, aiziet līdz “Dzīves plūsmas” apzinātai uztverei. Un caur šo “plūsmu” nokļūst pie Dzīvības avota (Vienots lauks, Absolūts, Dievs utt. – terminu atšķirība nemaina jēdzienu būtību).
Apzināta attīstība virzīšanās uz Dzīvības avotu tiek saukta par Pamošanos. Pamošanās laikā pasaules un dzīves uztvere, savstarpējās attiecības ar to pārslēdzas no prāta līmeņa uz daudz augstāku apziņas līmeni – dvēseli (sirdi). Apzināta virzība Dzīves avota dziļumā ļoti spēcīgi maina pašu cilvēku, padara to arvien līdzīgāku Radītājam.
Ar Pamošanos, cilvēks iegūst spēju savā turpmākajā dzīvē izmantot spēku, zināšanas un viedumu daudz augstākā attīstības līmenī, visa dzīvā labā. Šāds kontakts un atbalsts dod iespēju cilvēkam dzīvot laimīgi un harmonijā ar dabu un tās likumiem. Diemžēl, parasti cilvēki pat nenojauš par tādu iespēju.
Caur Praksi cilvēks nonāk līdz izpratnei par savas dzīves jēgu.
• Galvenais Prakses mērķis – aizvien dziļāka attīstība un cilvēka pilnveidošana evolūcijas likumu un dzīves izpratnei, un harmonija ar tiem.
Zināšanu praktizēšana dod iespēju ātrai iekšējai izaugsmei un tam nepieciešamo organisma sagatavošanos. Cilvēks iegūst personīgu iekšēju pieredzi no harmoniskām izmaiņām dzīves uztverē un attiecībā uz apkārtējo pasauli. Viņš sāk saprast, just un mīlēt dzīvi, būt saudzīgs, uzmanīgs pret apkārtējo pasauli. Viņš kļūst interesantāks un laimīgāks.
Apgūstot šīs zināšanas, cilvēks iegūst atbildes uz jautājumiem: kas es esmu, kur virzās ceļš tālāk.
• Prasme saprast dzīvi (redzēt, dzirdēt un sajust to) – tas ir pamats nevis īslaicīgai, bet stabilai laimei.
Apmācība notiek, mūsdienu cilvēkam pieņemamā veidā, atbilstoši rietumu sabiedrības cilvēka domāšanas veidam, kultūrai un mentalitātei.
Pati Prakse ir dabīgs process, kas vienmēr norit ar prieku, bez sevis pārvarēšanas, tikai komforta robežās.
• Viens no smagākajiem noziegumiem – dzīvot bezjēdzīgi.
Vissmagākāis – nodzīvot dzīvi pilnīgi bezjēdzīgi!
|
KLUSUMA PRAKSE
