Par to, ka tas simbolizē dažādus vēstures posmus, var izlasīt katrā Latvijas galvaspilsētas ceļvedī. Aicinām atkāpties no ierastā un paraudzīties uz pieminekli no cita skatupunkta – no pozīcijas saskatīt jēgu it visā, kas mums apkārt, tai skaitā savā dzīvē.

Brīvības piemineklis... Brīvība – visos laikos tā bijusi kategorija ideālam. Mērķis, motivācija, iedvesma, princips... Iespējams, arī dzīves jēga?

“Cilvēks ir dzimis laimei, kā putns lidojumam”, atcerieties kā Fonvizins teicis? -“Brīvais lidojums” un “laime” – gandrīz sinonīmi. Dzenoties pēc laimes parasti, mēs meklējam tieši brīvību: brīvību no pārdzīvojumiem, izvēles brīvību, reliģijas, runas, politisko, ekonomisko, personisko brīvību – tik daudz dažādu brīvību!

Un vienalga, arī šodien – īpaši attīstītajās valstīs – daudzi cilvēki (kuriem šo brīvību ir tik cik vien vēlies) piedzīvo it kā neapzinātu tieksmi pēc BRĪVĪBAS. Pēc patiesas brīvības.

Tas ir tāpēc, ka šeit mums ir kļuvis par šauru: ierastajos komforta rāmjos, civilizācijas normās, noteikumos un paša uzstādītajos principos.

Par kādu brīvību tad ir runa?  Runa ir par iekšējo brīvību – par atbrīvošanos no ilūzijām reālajā DZĪVĒ.

Cilvēks taču nav brīvs. Un nekādas izvēles brīvības mums... NAV.

Ja jūs to dzirdiet pirmo reizi vai arī esiet skeptisks, vienkārši iepazīstieties ar zinātniskajiem pētījumiem par šo tēmu (piemēram, par nervu nozīmi cilvēka uzvedībā, par neapzināto spēku, par brīvības ilūziju).
Protams, mēs varam aizvērt acis uz šiem faktiem un turpināt ticēt brīvajai gribai, cerēt, ka dzīve izrādīsies ne tik garlaicīga un nepavisam bezjēdzīga. Vai arī varam sākt savu virzību pretī īstai brīvībai.

Pasaulē ir zināšanas par to, kā iet šo ceļu, Vēl vairāk – tās vienmēr ir bijušas (taisnība, agrāk to izplatīšanai nebija tāda nepieciešamība, kā šodien). Un šo iekšējās izaugsmes simboliku, Cilvēka attīstības ceļu mēs varam saskatīt praktiski visapkārt. 

Uzmanīgi aplūkosim Rīgas Brīvības pieminekli, ar ko arī sākām.

3 līmeņi, katrs no tiem sastāv no 3 cilvēka attīstības pamat etapiem, kas secīgi virza uz augšu – pie Brīvības.

Pirmajā līmenī mēs redzam daudzu cilvēku figūras: tās cīnās, cieš, kaujās, pļauj laukus... vienā vārdā, IZ-DZĪ-VO. Tas mums ir labi pazīstams sociums. Mēs visi šeit esam absolūti vienādi – tikai kādam lietas un “vērtīgie” papīri ir vairāk, citam mazāk.

Ievērojiet: šajā līmenī vēl nav piemineklis, bet kaut kas līdzīgs platformai.

Šie cilvēki attēloti uz pieminekļa otrās pakāpes (bet pēc būtības tikai te sākas pats piemineklis) – virs sociuma. Viņu figūras ir lielākas, lielāka auguma. No lielā augstuma viņi redz TĀLĀK un VAIRĀK!