Georgijs S. (uzņēmējs)
Es padomāju un nospriedu, ka personīgi man būs ļoti grūti hronoloģiski nodalīt DzRM no iepriekšējām kluba nodarbībām, kurās jau tika doti daži DzRM elementi. Tādēļ es nospriedu uzrakstīt savus iespaidus par iepazīšanos ar praksi kopumā. Vienā vārdā to var izteikt ar „UAU ! ”. Un kādēļ gan man tas acīs nebija iekritis jau agrāk? Nekur nav jābrauc, ne uz Tibetu, ne uz Indiju, viss ir tepat blakus, viss pat ir pārāk vienkārši.
Guli uz paklājiņa, veic vingrojumus, atbrīvojies, dažreiz pat aizmiedz, bieži smejies vai sēdi uz krēsla, apklusti, baudi elpošanu – it kā būtu nokļuvis atveseļošanās grupā, bet ne uz garīgo praksi. Tiesa, pakāpeniski atzīmē, ka pasaule kļuvusi citādāka, ne stipri, bet kaut kas ir mainījies un tevī pašā kaut kas mainās, ir parādījies iekšējs miers un netverams, bet ļoti komfortabls klusums. Un izejot no šī stāvokļa tu tagad vari satikties, strādāt, atpūsties un pat paciest grūtības, nezaudējot iekšējo mieru.
Protams, ka šis stāvoklis nav visu laiku pastāvīgs, bet, izmantojot prakses paņēmienus, pie tā ir viegli atgriezies. Un kā lai apraksta kaut kādu svētku stāvokli, it kā būtu laimējis loterijā, tas vienkārši pārklāj, bez iemesla, pat elpa aizraujas. Nu tā jau ir lirika un ļoti patīkama.
Manuprāt, nevar nepateikt par ļoti svarīgo, kas tiek dots klausītājiem un DzRM kursā, un pēc skolas grāmatu izlasīšanas. Tā ir jauna koordinātu sistēma, kas ļauj pavisam pa jaunam paraudzīties uz Dzīvi, saprast tās augstāko jēgu un dzīvot saistībā ar šo jauno sapratni.
Gribētos īpaši pateikties kursa instruktoram Andrejam par ļoti siltu, uzticības pilnu atmosfēru, par detalizētām un izsmeļošām atbildēm uz jautājumiem. Esmu ļoti priecīgs, ka ar šo tikšanās nebeidzas un ir kluba nodarbības un tālāko apmācību perspektīva.
Georgijs
02.04.2011.
Vadims K., uzņēmējs, 36 gadi.
Pirmkārt, tas ir pirmais solis daudz pakāpju apmācībā, kura ved ļoti tālu.
Tas nozīmē, DzRM – tā ir perspektīvas atvēršana. Ļoti svarīgas un vajadzīgas perspektīvas.
Tās ilgais ceļš sākas ar pirmo soli.
Otrkārt, ja apskata apgūstamos stāvokļus kā tādas īpašības, kas tiek translētas studentiem :) caur instruktoru, tad:
- 2.1 dziļums, kvalitāte, šo īpašību līmenis ir ļoti varens. Augstāks par gaidīto.
- 2.2 studenti, pat neraugoties uz to, ka tiepās un pretojās kā vien varēja, „uzņēma” šos stāvokļus un „iegremdējās” ļoti dziļi bez sekām ķermenim. Tas raksturo gan „translācijas jaudu”, gan arī ķermeņa stabilizācijas tehnoloģiju. Ar ļoti augstu atzīmi.
- 2.3 katrs students saņēma to, kam bija gatavs. Proporcionāli bailēm, mērķiem, ieguldījumam. Tas, ko es saņēmu, novērtēju kā „daudz”. Vēl jo vairāk, ka tās ir iestrādnes nākotnei. Tuvai un tālai. Tas ir kā „sēklu sauja, no kurām izaug mežs”.
Treškārt, DzRM – tas ir spēka impulss un atbalsts, kuri man ir tā nepieciešami un palīdz. Tā ir reāla palīdzības roka tam, kurš to ir gatavs pieņemt. Pieņemt pielietošanai dzīvē tūdaļ.
Ceturtkārt, dažreiz likās, ka daudz sarunu, kas uz lietu neattiecas. Bet es varu arī kļūdīties.
28.03.2011.
Tamāra B., komercdirektors.
Ko man deva kursa iziešana?
Lika nedaudz citādāk paraudzīties uz mūsu dzīvi, pasauli, kas ir ap mani.
Sajust, ka dzīve – viņa ir dzīva, tuva, silta un garšīga, kā bērnībā, ka viņa ir pilna ar prieku un vienkārši laimi, ka viņa vienkārši ietin savā siltumā un mīlestībā, ka vari būt laimīgs un priecīgs tāpat vien, neatkarīgi no laika apstākļiem un citiem ieganstiem, ka var paraudzīties uz dažādām problēmām un ieraudzīt tās citādāk, un pat intuitīvi atrast risinājumus, ka vari būt stiprāks un neatkarīgāks , ka apkārtējā pasaule ( daba, viss dzīvais un nedzīvais ) – ir tāds trausls un viegli ievainojams un ir jāsaudzē ar maigumu un rūpēm.
Sajust, ka tur priekšā ir kas radniecīgs un tuvs, ka dzīve nebeidzas ar mūsu fizisko pastāvēšanu. Un tas ir interesanti un aizraujoši. Paldies liels.
Kas man nepatika?
Nepieciešamība ieturēt badošanos. Es saprotu, ka tas ir nepieciešams organisma attīrīšanai. Bet vienalga bija grūti...
Kas man patika?
Atmosfēra grupā un kursā. It kā nepazīstami cilvēki, it kā zinām viens otru pavisam maz, bet radās uzticības, labvēlības un atklātības ( visādā gadījumā man) atmosfēra. Un gribās ar viņiem parunāt un paklausīties, un vienkārši pasmaidīt.
Tas, ka kursā mēs ne tikai apguvām dažādus programmas elementus, bet arī skārām interesantas apspriešanas tēmas, kuras deva iespēju padomāt par dzīvi un nāvi, par to, kāpēc esam šeit, ar kādu mērķi, vispār par daudz ko... Paldies, tas bija interesanti.
01.04.2011.
Vasīlijs D., pašreiz nestrādā, 43 gadi.
DzRM kursu izgāju pēc trīs dienu semināra „Smieklu terapija” un dažām svētdienas kluba nodarbībām.
Kas iepatikās?
Iepatikās cilvēki, kas piedalījās kursā: mierīgi, atklāti, bez ”lecīguma ”. Kurss pagāja mierīgi, diezgan viegli pagāja badošanās dienas un „tīrā veģetārisma” periods.
Kas neiepatikās?
Negatīvu iespaidu nav.
Ko esmu ieguvis no kursa?
Ieguvu sapratni un nelielu pieredzi tanī, ka pret dzīvi vajag pagriezties ar seju, uzticēties tai, būt stāvoklī „šeit un tagad”, uztvert dzīves mācības ar smaidu un mieru, mācīties gūt no paša dzīves procesa prieku un baudu. Esmu kļuvis mierīgāks, cenšos atlaist situāciju un uzticēt to dzīvei, mācos dzīvot patreizējā mirklī, darbībā, gūt baudu no procesa, neieciklēties uz rezultātu. Atnāca sapratne, ka „dzīve ir teātris un cilvēki tanī ir aktieri”, un kurš te ir scenārists un režisors. Tas palīdz vienkāršāk attiekties pret problēmām, kas radušās, un cilvēku rīcību. Es sāku dalīt savas lietas svarīgajās un otršķirīgajās (vispirms kursa uzdevumi, pēc tam viss pārējais).
Cenšos ķert klusuma mirkļus, nomierināt savu prātu un jūtas. Ieguvu dažus instrumentus (prakses), lai varētu novest savu apziņu līdzsvara stāvoklī un atstrādāt sēdošās manī pārdzīvotās problēmsituācijas. Atnāca sapratne, ka pozitīvas izmaiņas dzīvē var sasniegt, tikai pildot praksi katru dienu, pastāvīgi saglabājot pozitīvu noskaņu, gatavojot un attīrot savu fizisko un smalko ķermeni.