|
"Stress, kā dzīves iedarbības instruments uz cilvēku."
Mūsdienu zinātne pierāda, ka cilvēka dzīves ilgums var sasniegt 150 gadus un pat vairāk. Kādēļ tad vidēji mēs dzīvojam apmēram tikai 70? Kādēļ mūsu organisms tik ātri iztērē savu potenciālu?
Par visu orgānu un sistēmu sabalansētu darbību organismā nodrošina nervu sistēma (NS). Tā arī nodrošina organisma adekvātu reakciju uz ārējās vides iedarbību: gaismu, skaņu, smaržu, krāsu utt. Ja NS netiek galā ar savām funkcijām, tad iestājas nesaskaņas organisma darbībā. Tas, savukārt, noved pie slimībām, neveiksmēm un citiem ciešanu veidiem.
Tā iemesls – stress. Kas tad ir stress?
Mediķi galvenokārt pēta tā ietekmi tikai uz NS, nevis visu organismu kopumā, un viennozīmīgas stresa definīcijas medicīnā nav. Bieži vien kļūdaini par stresu sauc jebkuru NS slodzi. Bet slodze – tas ir tas, ar ko organisms var tikt galā un patstāvīgi atjaunoties. Tādas slodzes normālai attīstībai un dzīves aktivitātei cilvēkam ir pat nepieciešamas kā treniņš. Tās nostiprina NS.
Tagad aplūkosim tādu piemēru: ja sportists bez iesildīšanās strauji pacels savām spējām pārāk lielu smagumu, tad iegūs traumu. Izmantojot dažādas procedūras, pēc kāda laika viņš atveseļosies, bet ne pilnībā, 10-15% no traumas sekām paliks, un turpmāk traumētā vieta viņu mocīs pie laika maiņām, lielām slodzēm un tml. Tas pats notiek arī ar mūsu NS. Piemēram, ja cilvēks dzīvē ir saskāries ar kaut kādu stipru pārdzīvojumu. Paiet laiks, viņš nomierinās, daudz ko aizmirst, bet tas nenozīmē, ka šī pārslodze viņam pagājusi bez sekām – 10-15% stresa paliek, iesakņojoties NS paliekošo parādību veidā.
Tātad, stress ir NS pārslodze! Un pavisam nav svarīgi, vai šis stress ir pozitīvs (piemēram, liela veiksme vai naudas vinnests) vai negatīvs (tuva cilvēka zaudējums). Mainās tikai emocionālā nokrāsa, bet pārslodze vienalga paliek.
Dažkārt NS ir tik stipri pārslogota un sasprindzināta, ka maznozīmīga sīkuma iedarbība izraisa stresu. Var teikt, “pēdējā piliena” efekts.
Rodas jautājums, kā attīrīt NS?
Saka, ka stresa sekas var likvidēt ar pastaigām, peldēšanos, izklaidēm – tā nav taisnība! Tās var novērst tikai ar vienu paņēmienu– laist darbā organisma dabas spēku.
Cilvēka organismā nepārtraukti notiek kaut kāda darbība: tiek sagremots ēdiens, funkcionē limfu un asinsvadu sistēma, strādā sirds, tiek izvadīti sārņi utt. Tas arī ir dabas spēku darbs, kas notiek neatkarīgi no mūsu gribas un intelekta, tā kā daba ir daudzkārt gudrāka.
Bet pilnā mērā daba mūsos var darboties tikai tad, kad mēs esam maksimāli dabīgi, piemēram, miegā, kad mēs pat necenšamies sevi ierobežot ar kaut kādām bailēm, rāmjiem, kad nevienu neatdarinām – lūk, tad daba darbojas optimāli.
Miega laikā intelekts norimst un nekur iekšā nejaucas, bet daba sāk iedarboties uz visu organismu tieši tā kā nepieciešams, sākot ar galveno – sākumā atslābinās un attīrās prāts, pēc tam – psihe, NS un, ja paspēj, tad arī fizioloģija. Bet mēdz būt tik dziļi stresi, ka ar miegu vien nepietiek, jo tas noņem tikai dienas nogurumu un nelielus stresus.
Ja stress ir neliels, tad pilnīgi pietiek ar pastaigām dabā, peldēšanu baseinā utt., kad galvenokārt strādā ķermenis, bet NS norimst. Pēc tādā režīmā pavadītas dienas NS miegā attīrās daudz ātrāk, nekā pēc nervozas, emocionāli spraigas dienas.
Ja stress ir spēcīgs un dziļš, pastaigām vien nepietiek. Piemēram, ja cilvēkam notikusi liela nelaime, ja mātei gājis bojā dēls, vai viņai piedāvās aiziet uz baseinu? Nē. Ārsts viņai izrakstīs kaudzi nomierinošo tablešu, un viņa 2-3 nedēļas daudz gulēs. Un daba būs tā, kas dos atveseļošanos miega laikā. Bet, kā likums, šie zāļu preparāti ir ļoti toksiski - uzreiz tiek piesārņotas un novājinātas nieres, aknas, sirds. Dziļš stress var izsaukt tik stipru depresiju, ka cilvēks vai nu sāk mēnešiem dzert, vai arī apātiski skatās vienā punktā. Vai var pat sākt lietot narkotikas. Tas pierāda, ka viņš ar dažādiem paņēmieniem cenšas nomierināt NS, psihi, prātu.
Mēs jau iepriekš minējām, ka parasti tiek aplūkota stresa ietekme tikai uz fizioloģiju un NS. Psihe, prāta darbība, vēl jo vairāk apziņa (dvēsele), ir maz pētītas. Ko teikt par stresa ietekmi uz tām? Ja mēs vēlamies saņemt atbildi uz šo jautājumu, tad ir nepieciešams globāli pārskatīt visu mūsu priekšstatu par Dzīvi un tās iedarbību uz mums.
Apziņa stresu uztver pirmā, pēc tam – prāts un psihe, tikai pēc tam - NS un fizioloģija ar visām no tā izrietošajām sekām. Šeit stress ir kā Dzīves audzināšanas instruments, ar kuru tā iedarbojas uz cilvēku. Un, jo lielāka ir cilvēka nesaskaņa ar dabas un Dzīves attīstības likumiem, jo ar daudz spēcīgāku stresu Dzīve uz šo cilvēku iedarbojas, tādā veidā cenšoties viņu apstādināt, likt ieklausīties pašam sevī, un pateikt viņam, ka viņš kaut ko dara nepareizi. Tas notiek sakarā ar cilvēka vecuma un viņa egoisma līmeņa nesamērību (šeit ir domāts nevis kalendārais, bet gan cilvēka kosmiskais vecums).
Atcelt vai apiet šo procesu cilvēks nav spējīgs. Tas ir tas pats, kas mēģināt atcelt Sauli, Kosmosu utt. Tādā veidā, caur stresiem, Dzīve liek cilvēkam pārskatīt un mainīt savu attieksmi pret sevi, pasauli, pret pašu Dzīvi, kļūt labākam. Tā vienalga panāks savu, vai cilvēks to vēlas vai nē. Par savu evolūciju viņš maksā ar ciešanām un slimībām, ātri iztērējot dzīves spēkus un novecojot. Tādēļ arī mēdz būt tāda kalendārā un bioloģiskā vecuma neatbilstība.
Visu cilvēka problēmu iemesls ir VIENS – viņš nespēj pietiekami ātri mainīties (t.i., pilnveidoties, kļūt pieaugušāks) atbilstoši tām prasībām, kuras viņam izvirza dzīve. Lūk, tāpēc arī rodas stresi!
Kā gan attīrīt organismu no stresiem, ātri atjaunoties un kā vispār maksimāli novērst stresus un tikt no tiem vaļā pilnībā?
Tam ir nepieciešama laba atpūta, daudz dziļāka par miegu. Tādu atpūtu sniedz meditācijas prakse. Jau pašā prakses sākuma etapā cilvēks saņem daudzas reizes dziļāku NS atpūtu nekā miegā, un tas savukārt ir vienīgais un pietiekamais priekšnoteikums stresu izvadīšanai. Ar regulāru praksi notiek pakāpeniska attīrīšana no pašiem dziļākajiem stresiem. Cilvēks sāk reālāk uztvert apkārtējo pasauli, viņam palielinās dzīves spēki, uzlabojas veselība un attiecības ar cilvēkiem.
Bet katram cilvēkam nepieciešams ne tikai atbrīvoties no stresiem un palielināt savu antistresa potenciālu, bet arī jākļūst tā cienīgam, lai viņa dzīve vispār būtu bez stresa.
Pastāv noteikta cilvēka garīgās pilnveidošanās prakse, kas palīdz tam risināt dzīves problēmas. Tajā skaitā arī problēmas, kas saistītas ar veselību un atpūtu. Tieši ar prakses palīdzību cilvēks dziļāk nonāk harmonijā ar dabu un dzīvi, attīstās apzināti, un tieši tas ir tas, ko Dzīve grib no cilvēka.
Cilvēks kļūst labāks, interesantāks, laimīgāks un spēka pietiek arī tam, lai palīdzētu ne tikai sev, bet arī citiem.
|
KLUSUMA PRAKSE
