Publikācijas par centru - Pieci vakari, kuri pārvērtīs dzīvi

"Pieci vakari, kuri pārvērtīs dzīvi."

– Tu zini, pēc šīm nodarbībām tu sāc raudzīties uz pasauli tādām kā bērna acīm. Lūk, koks, sētnieks, tramvajs, ledus kārtiņa uz peļķes – viss ir vienreizējs un sajūsminošs! Es vienkārši izbaudu dzīvi!

Mans paziņa, ļoti ieturēts tips, ar aizdomīgu sajūsmu aprakstīja savus iespaidus par DzRM kursu apmeklēšanu.

– Labi, pieraksti arī mani Jūsu «masonu ložā», – es padevos.

Spēcīgs domas darbs

Trīs burtu abreviatūra atšifrējas kā Dziļās relaksācijas metode. Šos kursus vada Andrejs Bašuns, bijušais rokmūziķis.

Talantīgajam ģitāristam viss veidojās tā, ka labāk nevarētu vēlēties: koncerti, ieraksti, panākumi, kontrakts Francijā. Bet, pēkšņi, 30 gadu vecumā, sāka «streikot» veselība. Andrejs izmēģināja daudzas dažādas tradicionālās un netradicionālās ārstniecības metodes. Nelīdzēja. «Man vienkārši jau bija beigas», – 90. gadu sākumu atceras Andrejs, – «līdz vienā grāmatā atradu «glābšanās riņķi»: «Spēcīgs domas darbs var izārstēt jebkuru slimību»».

Ja cilvēkam vajag

Likumsakarīgi, ka liktenis viņu saveda ar Skolotāju. Tas bija kāds, kurš bija iepazinis Tibetas gudro noslēpumus. Viņš iemācīja slimniekam atveseļojošas praktiskās darbības. Precīzāk – veselu filozofiju, saskaņā ar kuru apziņa un ķermenis ir viens vesels. Caur ķermeni var ietekmēt garu, bet, iedarbojoties uz apziņu, var normalizēt fizisko būtību. Pēc dažu mēnešu nodarbībām Andrejs ievēroja cerīgas izmaiņas. Slodzes, kas vēl nesen lika gulties gultā ar sāpju lēkmēm, tagad bija pārsteidzoši viegli izturamas. Manus mēģinājumus tikt galā ar DzRM teorētisko bāzi (joga? ciguns? dzen-budisms?) Andrejs pārtrauca:

— Galvenais, ka tas dod rezultātus! Jūs pati par to pārliecināsieties!

Vakara ekzersisi

Un tā katru vakaru pēc darba – lietū, sniegā, aukstumā un slapjdraņķī – desmit tādi paši zinātkāri kā es vilkās uz attālu guļamrajonu un bērnudārzā uz paklājiņiem centīgi «relaksējās»: grozīja locītavas, staipīja mugurkaulu, nomierināja elpošanu, klausījās klusumu, centās izspiest no sevis smaidu un veica vēl citus interesantus jociņus. Neslēpšu - bija nianses. Nepieradušiem te jostas vietā sākt vilkt, te brīžiem kaulus lauzt. Vai arī smaida vietā izsprāga asaras. Ja kādam gadījās nestandarta situācija, treneris piecu minūšu laikā ar vieglām kustībām sāpes noņēma.

4:0 manā labā

Vispār jau izbraucieni uz «velns zina kurieni», turklāt vēlā vakarā mani nekad nav iedvesmojuši. Bet te ievēroju, ka šie ikvakara braucieni mani nemaz nenomāc. Tieši otrādi, ap plkst. 20.00 dvēselē sāka rasties pacēlums un patīkamas gaidas.

Negaidīti sāku piefiksēt patīkamas metamorfozes. Pat pēc pusnakts esmu itin darba spējīga. Savu dežūrvietiņu uz dīvāna, kur parasti pēc darba nespēkā atkritu, atstāju kaķim. Drīz vien padarīju visus darbus, kurus parasti atliku uz vēlāku laiku. Kaut kā nemanāmi pazuda mokošā iekšējā cīņa ar mūžīgo vēlēšanos pirms gulētiešanas kaut ko iekost. Aizmirsu par migrēnu. Nu tramvajs vai peļķe man pagaidām bērnišķīgu sajūsmu neizraisa, bet tas, kas agrāk izveda no pacietības, tagad ir pārstājis satraukt. Pret mājinieku sīkajiem grēciņiem, piemēram, nemazgātu trauku kaudzi, sāku izturēties absolūti nesatricināmi. Vai, piemēram, pirms dažām dienām kāpņu telpā gandrīz paklupu pret smirdīgu bezpajumtnieku-alkoholiķi. Pirms nedēļas es būtu no visas sirds viņam iespērusi. Bet te jūtu, ka mani tas nesatrauc. Kļuva pat žēl nabadziņa - uz ielas taču var nosalt.

Lūk, arī DzRM! Tiešām darbojas.

Bet vienalga, pēc dabas es esmu skeptiķe, un katrreiz, tiekoties ar Bašunu, nepalaidu garām iespēju padiskutēt. Vienkārši ļoti gribējās saprast metodes būtību. Lai nemocītu lasītāju, iztikšu bez savas polemikas un mēģināšu tēžu veidā pateikt to, ko man pacietīgi skaidroja Bašuns.

Par atveseļojošām praksēm

– Visi cilvēki grib būt veseli. Bet kādēļ cilvēkam dota veselība? Ne jau tāpēc, lai viņš sparīgāk dotos kapsētas virzienā. Bet tāpēc, lai varētu iziet iekšējās attīstības ceļu. Vai mēs to gribam vai ne, bet dzīve vienalga katru no mums piespiedīs mācīties. Jautājums tikai – kā notiks apmācības process – caur mokām un ciešanām vai ar prieku un gandarījumu? Es piedāvāju mācīties ar labpatiku. Skolā teicamnieku taču neviens nenosodīs. Par ko? Viņš jau tāpat cenšas. Tāpat arī dzīvē. Labāk vienreiz iztērēt piecus vakarus apmācībai un katru dienu veltīt nodarbībām 40-50 minūtes, nekā vēlāk zaudēt desmit reiz vairāk laika ārstu kabinetos un slimnīcu palātās.

DzRM tiek izmantoti dažādu vingrinājumu kompleksi – fiziskie, elpošanas, meditatīvie. Visas šīs metodes jau sen ir atstrādātas gan Austrumos, gan Rietumos. Un muļķīgi būtu no tām atteikties. Daudzas problēmas vienkāršāk un vieglāk var atrisināt ar mūsdienu medicīnas palīdzību. Bet! Izlabojot sekas, mums ir jānovērš arī cēloņi. Bet cēloņi ir bailes no nezināmā, pretošanās dzīves ritmam! DzRM palīdz ieiet šai ritmā un izmantot to savā labā.

Par augstāko saprātu

– DzRM gatavo cilvēka organismu, lai viņš varētu nonākt kontaktētā ar augstākstāvošo saprātu. Viss, kas notiek uz mūsu planētas, notiek ar augstākā saprāta ziņu. Tas ir tas, kas saucas Radītājs, Dievs, Absolūts, Smalkā pasaule u. tml. Būtība neslēpjas terminoloģijā. Svarīgs ir kas cits – iemācīties gūt palīdzību no mūsu «kuratoriem». Bērns nenojauš, kamdēļ ir radīts bērnudārzs. Tikai pieaugušie, kuri ir izveidojuši šo audzināšanas sistēmu, zina – tā ir, lai sagatavotu bērnu skolai. Bet skola ir vajadzīga, lai tās absolvents būtu izglītots, varētu iegūt profesiju utt. Tad, lūk, visu cilvēka dzīvi var novērtēt kopumā, tikai paskatoties uz to no augšas. Ja tu esi nonācis līdz tādai sapratnei, tad virzies uz priekšu daudz ātrāk. Jo skolnieks taču nesēdās pirmajā klasē līdz pilngadībai. Garlaicīgi un bezjēdzīgi!

Par lūgšanu un meditāciju

– Tas, ko mēs saucam par lūgšanu, visbiežāk ir mūsu lūgumu skaitāmpantiņš Dievam. Īstenībā lūgšana – tas ir ļoti smalks un nopietns darbs, nesagatavots organisms pat nespēj nonākt šajā stāvoklī.

Meditācijas prakses ieved tādā stāvoklī, kas ļauj pacelties pāri šībrīža vēlmēm, zināšanām, pieredzei, paskatīties uz sevi no daudz pieredzējušākas personības viedokļa, saprast kādas īpašības tev traucē un ko vajag sevī mainīt. Atcerieties, kā bērnudārzā kāds puisītis atņēma jums rotaļlietu. Traģēdija! Bet tagad šīs atmiņas jums izsauc tikai smaidu.

Par sargenģeļiem

– DzRM – tā ir sistēma, kura ļauj ātri adaptēties jebkurā situācijā, jebkurā neparedzētā gadījumā. Tas, ko Jūs agrāk uzskatījāt par pārslodzi, pēc DzRM vairs neizsauc stresu. Var mainīt darbu, dzīvesvietu, darbības sfēru – visu Jūs uztversiet mierīgi. Pazūd neizbēgamības sajūta.

20-30% cilvēku, kuri apmeklē DzRM kursus, saka: “Ziniet, man ir tāda sajūta, ka man ir sargeņģelis. Rodas kāda bezizejas situācija – un uzreiz! – es atrodu izeju.” Rodas izpratne, ka dzīve nemaz netaisās jūs samalt putekļos. Tā vienmēr dos iespēju. Tikai vajag izturēties pret dzīvi ar uzticību.

Par garīgo pārdzimšanu

– DzRM uzdevums – sagatavot organismu šim garīgajam darbam. Ar organismu es saprotu ne tikai fizisko ķermeni vai prātu. Tas ir vienots veselums. Mūsu prakse maina galveno – apziņu, un viss pārējais tai pakārtojas. Piemēram, tikumības audzināšana liek cilvēkam nemelot. To panāk ar gribas palīdzību. Bet jaunajā stāvoklī meli vienkārši zaudē jēgu. DzRM māca cilvēku gūt baudu no tā, ko viņš dara. Viņš smalkāk sajūt, asāk uztver. Tāpēc aug arī radošais un profesionālais potenciāls.

– 70% cilvēku, kuri nodarbojas ar bodibildingu un kultūrismu, nāk uz klubiem nevis, lai iegūtu skaistu ķermeni, bet gan tādēļ, ka jūt iekšēju neapmierinātību. “Cilājot dzelžus”, cilvēks cer aizbēgt no savām problēmām vai tās atrisināt. Bet neizdodas ne viens, ne otrs. Pēc pāris mēnešiem – sarūgtinājums. Ķermeni pilnveidojām, bet iekšējais sasprindzinājums palicis. Tieši DzRM ir līdzeklis pret sasprindzinājumu.

Citi raksti sadaļā Publikācijas par centru

Arī Jogi Smejas