Publikācijas par centru - Dodiet iespēju savam ķermenim un dvēselei

"Dodiet iespēju savam ķermenim un dvēselei."

Reiz kāds cilvēks lūdzās: "Ak, dievs, kāpēc Tu par mani esi aizmirsis? Mans draugs loterijā vinnēja ledusskapi, kaimiņš – televizoru, bet es?" Un no debesīm viņam atskanēja balss: "Muļķi, dod man iespēju! Nopērc vismaz loterijas biļeti!"

Šis pamācošais stāsts man atausa atmiņā, kad es braucu mājās no DzRM (dziļās relaksācijas metodes) kursiem. Uz šo eksperimentu mani pierunāja instruktors Andrejs Bašuns. Arguments bija tāds: laime – tas nav dzīves mērķis, bet dzīves norma, un paskatīsimies kopā, kā cilvēki mācās būt laimīgi.

Katrā cilvēkā ir personiskā laika mašīna. Ļauj tai brīvu vaļu un uzreiz ieslīgsi visās savās nebūšanās no dzimšanas brīža līdz parītdienai. Iedomājieties šo ķīseli? Darba kolēğe nočiepa pildspalvu, kaimiņš ne tā paskatījās, divus gadus atpakaļ no kabatas nozaga maciņu , bet pirms desmit gadiem bērns sasita vāzi. Un tas viss visneaptveramākajā veidā vienlaicīgi uzpeld atmiņā. Tā mēs dzīvojam, krājam stresus, līdz mūsu organisms vienu dienu liek manīt, ka viņš tā vairs nespēj turpināt.

Kāds no mums pastiepsies pēc pudeles - tajā uz īsu laiku mūsu laika mašīna var aizrīties. Bet lielākā daļa nevar izdzert tik daudz, lai varētu atbrīvoties no uzkrātajiem stresiem - paskaties no rīta spogulī un ieraudzīsi tur savu vecvecmāmiņu... Lūk, kāda zinātniskā fantastika.

Lai nezagtu sev jaunību un enerğiju, nolēmu pamēğināt, kas tā tāda dziļās relaksācijas metode ir. Vispirms gan pārliecinājos, ka nekādas mistikas un mağijas tur nav.

Bet kas tad ir? Ir ilgu, bet ne nogurdinošu nodarbību cikls, kurš no galvas izmet nevajadzīgās domas. Ļoti vienkārši – guli ar aizvērtām acīm, un, tiešām, ne par ko nedomā. Bet nekaunīgā laika mašīna, kurai nav pierastās slodzes, vispirms sastingst uz vietas, bet pēc tam sāk darboties pretējā virzienā...

Kad mēs tuvinām savu domāšanas procesu nullei, dvēsele atviegloti nopūšas un kā laba saimniece ar lupatu un birsti nonāk līdz pašiem nolaistākajiem kaktiņiem. Mēs atvieglojam viņai darbu arī ar to, ka kursu laikā nedzeram ne kafiju, ne alkoholu, nelietojam pārtikā dzīvnieku izcelsmes barību, bet vienu dienu vispār pārtiekam vienīgi no sulām. Tādā veidā mēs viegli, bet neatlaidīgi attīrām organismu.

Parastais veids, kādā organisms cīnās ar stresu, ir miegs. Bet nevar taču gulēt visu diennakti. DzRM ieved virsmiega stāvoklī, – tas ir dziļāks kā parastais miegs ar sapņiem, kaut arī cilvēks ir it kā nomodā. Četrdesmit minūtes tāda stāvokļa pietiek, lai atbrīvotos no dienā uzkrātā noguruma.

Vēl kursu dalībnieki mācās jogas asanas, kuras iedarbojas uz iekšējiem orgāniem labāk par jebkurām zālēm. Atgriežas lokanība, ar kuru daudziem pēc 30 ir lielas problēmas. Viss izskatās vienkārši, kaut arī nesaprotami: treniņš, ne treniņš, meditācija, ne meditācija, bet galvenais ir rezultāts.

Visas smalkās sajūtas nav iespējams aprakstīt, tās ir jāizjūt. Turklāt katrs jūt savādāk, un organisms katram arī reağē savādāk. Vieniem uzlabojas miegs, citiem – gremošanas sistēma, viens otrs sāk paredzēt nākotni - vienkārši dvēselē, kura atbrīvojusies no sīkām, nenozīmīgām domām, pamostas intuīcija. Mēs taču paši to ierobežojam ar saviem spriedumiem, paši radām šķēršļus. Prāts mums aizēno sirdsbalsi un intuīciju. Ļaujiet kaut uz piecām minūtēm prātam apklust un dodiet iespēju dvēselei.

Kursu vadītājs Andrejs Bašuns uz pirmo nodarbību atnāk ar fotoaparātu. Dalībnieki neredz savas fotogrāfijas līdz pēdējai nodarbībai, toties tad saņem uzreiz divas – "toreizējo" un "tagadējo". Ja man kāds teiktu, ka pusotras nedēļas laikā var reāli kļūt jaunāka – neticētu. Bet te… Tiešām, sejās kaut kas mainās, it kā nokrīt maska, ko uzlikuši gadu desmiti. Varbūt tiešām laika mašīna sākusi darboties pretējā virzienā? Bet tādā gadījumā ir svarīgi turpināt nodarbības mājās vai pāriet uz nākošā līmeņa apmācības kursu.

Citi raksti sadaļā Publikācijas par centru

Arī Jogi Smejas