Publikācijas par centru - Kā kļūt laimīgam

"Kā kļūt laimīgam."

Saruna ar Cilvēka garīgās pilnveidošanas centra instruktoru Andreju Bašunu atstāja uz mani divējādu iespaidu. No vienas puses, gribas ticēt tam, ko viņš saka. No otras - grūti noticēt, ka tā nav fantastika.

– Kas ir Cilvēka garīgās pilnveidošanas centrs, kādi pilnveidošanās paņēmieni tiek izmantoti?

– Ir zināms Ceļš, ir Zināšanas, kā to izdarīt. Tās ir apziņas pilnveidošanas Zināšanas. Mums ir tādas zināšanas. Ir daudz teorētisku darbu par apziņas izmainīšanu, pilnveidošanu. Mēs piedāvājam pāriet no teorijas uz praksi. Nodarbojoties praktiski, cilvēks ātri mainās, pārvērtē savus dzīves uzskatus un daudzas problēmas sāk risināt savādāk, tāpat kā vienu un to pašu problēmu piecgadīgs bērns un pieaugušais risina atšķirīgi. Šīs Zināšanas ir pieejamas šauram cilvēku lokam. Tās nevienam netiek uzspiestas, kaut gan pasaulē par tām zināms jau sen. Apziņas pilnveidošanas prakse – tas nav kārtējais trenings. Bieži vien cilvēki pārņem tikai ārējo formu no, piemēram, aikido, džudo, sudžok, adatu terapijas u.c. Visu šo darbības veidu radītāji zināja Ceļu (tulkojumā « do» – aikido, džudo, taekvando u.c.) Lūk, tāpēc tikai tīri ārējās formas atkārtošana dod minimālus rezultātus vai nedod tos vispār.

– Kas tās ir par Zināšanām?

– Tās ir Senās Vēdiskās Zināšanas, zināšanas par ceļu, pa kuru mūs ved. Tās tika nodotas no Skolotāja skolniekam tikai mutiski un tās sniedz atbildes uz cilvēka galvenajiem jautājumiem: kāpēc ir dota dzīve, ko dzīve no viņa grib. Turklāt Zināšanas sniedz atbildes uz jautājumiem ne tikai par mūsu pasauli, bet arī par citām pasaulēm. Zināšanas neskar cilvēka politisko, nacionālo, reliģisko pārliecību. Zināšanas pielietot praksē var visi tie, kam nav vienaldzīga sava dzīve, kas ir sapratuši, ka viņu vietā dzīvi neviens nemainīs, ka padarīt sevi laimīgu var vienīgi katrs pats.

Vairumā gadījumu ekstrasensi, gaišreģi un dziednieki savas zināšanas nevar nodot citiem, un tādas spējas viņi iegūst kaut kādu ciešanu rezultātā. Piemēram, cilvēkam iesper zibens, viņš, paldies Dievam, nenomirst, bet atlabis sāk just un redzēt to, ko citi nevar.

– Tātad šīs spējas var iegūt vienīgi caur ciešanām?

– Jā, lielākoties caur ciešanām – fiziskām un garīgām. Kad cilvēks ir nostādīts uz dzīvības un nāves robežas, viņu vairs neinteresē valūtas kurss biržā…

Mēs gribam parādīt cilvēkiem, ka pastāv Zināšanas, kā kvalitatīvi uzlabot dzīvi, savu virzību pa to neapmaksājot ar ciešanām. Mēs varam cilvēkiem palīdzēt sākt apgūt šīs Zināšanas. Bet jāņem vērā, ka Zināšanu apgūšana prasa ticību un nepārtrauktu darbu ar sevi. Mēs, Dziļās relaksācijas metodes (DzRM) instruktori, kaut ko varam sasniegt tikai tāpēc, ka jau vairākus gadus pēc kārtas katru dienu pa vairākām stundām ar to nodarbojamies. Garīgais darbs – tā ir diezgan vienkārša, bet ne pati vieglākā nodarbošanās.

– Kas konkrēti ir Dziļās relaksācijas metode?

– Tajā ietilpst racionāls vingrojumu komplekss, kurš sastāv no vienkāršiem vingrojumiem, sabalansētas elpošanas, smieklu terapijas elementiem un citi vingrinājumiem, ar kuru palīdzību tiek nostiprināta nervu sistēma un psihe, kas kopumā sagatavo visu organismu ātrākai attīrīšanai un pilnveidošanai. Cilvēkiem, kuri ir izgājuši kursu, uzlabojas pašsajūta, nostiprinās veselība, viņiem ir ievērojami vieglāk atteikties no kaitīgiem ieradumiem (smēķēšanas, alkohola, narkotikām), uzlabojas prāta darbība. Notiek organisma atjaunošanās. Speciāli sagatavoti instruktori koriģē enerģētisko dzīves līniju – kundalini, kā to sauc Austrumos. Pēc vēlēšanās cilvēks var saņemt un apgūt Zināšanas tādā apjomā, kādā vēlas – pamata, vidējā vai augstākajā šīs jomas līmenī.

– Tātad DzRM ir kā sagatavošanas klase Jūsu piedāvātajā skolā?

– Var teikt arī tā. Tā ir pamatizglītības neatņemama sastāvdaļa – no vienkāršā uz sarežģīto. Ir zināms, ka lielākā daļa cilvēku izmanto tikai 4-5, maksimāli 6% no visām savām spējām – intelektuālajām, prāta, fiziskajām, psihiskajām.

Pat neliela iedziļināšanās Zināšanās tik ļoti paplašina cilvēka iespējas, ka to kā blakusparādības pavada dažādi tā saucamie «brīnumi» – levitācija, gaišredzība u.c.

Jāatzīmē, ka, mehāniski pārnesot Tibetas un Indijas praktisko Zināšanu pieredzi uz šejieni, mēs vienkārši varam visus nobaidīt un pazudināt jebkuru velēšanos piedalīties mūsu kursos. No mūsu redzes viedokļa tā ir eksotika, bet viņiem tās ir tradīcijas, ļoti liels kultūrslānis, valoda, reliģija.

– Jūs pieminējāt levitāciju, nosaucot to par «tā saucamo «brīnumu»». Vai tas jāsaprot, ka, apgūstot Zināšanas kādā līmenī, cilvēks gūst iespēju lidot vai iet cauri sienām?

– Jūs velti ironizējat, jo cilvēks spēj ne tikai lidot vai iet cauri sienām, viņš spēj daudz vairāk. Ņemsim par piemēru Filipīnu hīlerus. Tie ir cilvēki, kuri apguvuši Zināšanas tādā līmenī, kas ļauj viņiem veikt «brīnumus». Kāds «Argumenti i Fakti» žurnālists, starp citu ārsts, man stāstīja, kā speciāli braucis uz Filipīnām ar vienu vienīgu nolūku – atmaskot šos šarlatānus. Viņš tā arī neizpildīja redakcijas uzdevumu. «Bet ko es varu darīt,» viņš taisnojās, «ja es stāvēju metra attālumā no hīlera, kad viņš veica dobuma operāciju bez skalpeļa, un skaidri redzēju, kā viņš ar rokām iekļuva pacienta ķermenī. Es nezinu, kā viņš to darīja, bet tā bija.» Raksturīgi, ka žurnālists bija liecinieks procesam, kā hīleris gatavojās operācijai – viņš divas nedēļas gavēja, meditēja, pavadīja laiku lūgšanās. Pats hīleris savas darbības skaidroja tā: «Es ieeju harmonijā ar dzīvi, sāku sajust dzīvi un tālāk notiek spontāni pareizas kustības.»

– Kāpēc tad Jūs nevarētu sākt apmācīt praktiskām Zināšanām mūsu mediķus?

– Kad mēs sākam runāt ar mediķiem, viņi nonāk šoka stāvoklī, jo saprot, ka pietiktu ar pieciem, sešiem vietējiem hīleriem, kuri radītu apvērsumu medicīnā. Zustu nepieciešamība pēc daudzajām slimnīcām un institūtiem. Taču tas ir ļoti nopietns darbs.

– Vai principā par tādu hīleri var kļūt jebkurš cilvēks?

– Jā, jebkurš. Viss ir atkarīgs no vēlēšanās un darba mīlestības.

– Bet kā tad ar fizikas likumiem, kurus hīleri apgāž?

– Lieta tāda, ka Jūs paši, Jūsu paziņas, radinieki, kolēģi un citi dzīvo pēc šiem likumiem, necenšoties izlauzties aiz to robežām. Es netaisos noliegt Jūsu pieredzi, bet piedāvāju ceļu, kurš ved uz šīs pieredzes paplašināšanu. Vai cilvēks var lidot? Nē? Bet viņš lido. Ņemsim par piemēru kaut vai Deivida Koperfīlda šovu.

– Pēc Jūsu domām, tas, ko dara Koperfīlds, nav fokusi?

– Nē, vienkārši cilvēks, izmantojot daļu no šīm Zināšanām, ieiet harmonijā ar dzīvi, un savu māku lidot vai iet cauri sienām ir padarījis par profesiju.

Citi raksti sadaļā Publikācijas par centru

Arī Jogi Smejas