Publikācijas par centru - Intervija radio "Doma laukums"

Raidījums ''Dienu pēc dienas'' 02. 06. 1997.

Raidījuma vadītājs Aleksejs Romanovs.

Raidījuma viesi – Cilvēka garīgās pilnveidošanās Centra instruktori Jurijs Hajevs un Andrejs Bašuns.

Radio "Doma laukums"

A.R. Šodien pie mums studijā ir Cilvēka garīgās pilnveidošanās Centra instruktori Jurijs Hajevs un Andrejs Bašuns.

Pirmais, ko es jums gribētu pavaicāt: Kas tas ir – cilvēka garīgā pilnveidošanās? Vai tās veidi mēdz būt dažādi? Vai ar to jūs domājat veselības un morālo pilnveidošanos, dvēseles un ķermeņa pilnveidošanu? Kas jūs esat? Ar ko jūs nodarbojaties? Vai jūsu organizācijai ir vairāk medicīniska vai garīga ievirze?

J.H. Mūsu centrs nodarbojas ar praktisko apmācību. Cilvēkiem pie mums ir iespēja garīgās pilnveidošanās zināšanas apgūt praktiski. Pašas Zināšanas ir ļoti konkrētas un skar visu cilvēka dzīvi kopumā. Jau pirmajās nodarbībās mēs dodam ievirzi, kas cilvēkam liek domāt par ceļu un dzīves jēgu. Tieši šo jautājumu ir visai grūti izskaidrot. Cilvēki ir pieraduši atdalīt vienu no otras visas savas darbības – piemēram, ja viņi ar kaut ko nodarbojas, tad tā ir vai nu tikai ķermeņa vai emocionālā, vai prāta darbība.

A.R. Bet mēdz taču teikt: ''Veselā miesā vesels gars'', tāpēc cilvēki vispirms pievēršas tieši ķermeņa kopšanai.

J.H. Viss ir tik harmoniski saistīts, ka vienu no otra nav iespējams atdalīt, t. i. mūsu organisms un mūsu dzīve ir viens vesels. Visgrūtāk ir izskaidrot, tieši to, ka šīm zināšanām nav konkrētas šauras ievirzes, bet, ka tās aptver visu dzīvi un arī visu mūsu organismu kopumā. Parasts cilvēks savā dzīvē mēdz saskarties ar dažādām situācijām, problēmām, t. i. Dzīve cilvēkam dod šīs situācijas, no kurām vajag izkļūt.

A.R. Atvainojiet, Jura, vai tie ir dzīves apstākļi, vai tās ir kaut kādas cilvēka dzīves iekšējās problēmas? Vai viss šajā pasaulē ir savstarpēji saistīts?

J.H. Cēlonis vienmēr ir pašā cilvēkā, t. i. nekas nenotiek tāpat vien. Tādēļ tiek dotas konkrētas zināšanas, kā izkļūt no tā.

A.R. Ko jūs ar to domājat, izsakoties, ka ir apstākļi, kas cilvēku noved ne pārāk patīkamā fiziskā stāvoklī? Miniet kādus konkrētus piemērus no dzīves.

J.H. Principā jebkura slimība vai diskomforts, ar ko cilvēks sastopas savā dzīvē, darbā, ģimenē, personīgajā dzīvē – tas pirmām kārtām ir iekšējais konflikts pašam ar sevi un apkārtējo pasauli, dabu. T. i. situācija, kāda patlaban ir pasaulē – politikā, ekonomikā, sociālajā vidē – noziedzība, narkomānija un daudzas citas problēmas sakņojas tieši vienā apstāklī – cilvēki nepareizi uztver apkārtējo pasauli. Tāpēc tiek dots konkrēts reāls atrisinājums. Un tas pieejams tepat Latvijā. Un tā nav kaut kāda Tibeta, Austrumu prerogatīva, tas pastāv tieši šeit.

A.R. Ziniet, man vienmēr ir licies, ka tās zinātnes, kas attiecas uz cilvēka pilnveidošanos un kuras pie mums nākušas no Tibetas, Austrumiem, no tās pašas Japānas vai Ķīnas, vai arī tās būtu jogas sistēmas, tās vienmēr ir ļoti saistītas ar ģeogrāfisko izvietojumu, Austrumu cilvēka mentalitāti. Ar tāda cilvēka mentalitāti, kas ir ticis audzināts šajā kultūrā un reliģijā. No bērnības viņš ir ticis ēdināts atbilstoši šīs zemes ēšanas tradīcijām, dzīvojis noteiktos klimatiskajos apstākļos, noteiktā kultūrā. Un tas, kas viņam ir organiski un dabiski, eiropietim ir visai grūti saprotams. Vai tā varētu būt?

J.H. Jā, Jums ir taisnība. Nav iespējams no Austrumiem mehāniski pārņemt viņu garīgās sistēmas. Tās šeit nestrādās. Jo mūsu kultūras ir pārāk atšķirīgas. Tāpat kā, ja ņemam par piemēru augu valsti – katrs augs var augt tikai savā reģionā, tā arī cilvēka dzīve ir saistīta ar konkrētas zemes tradīcijām un kultūru. Starp dažādu tautu kultūrām pastāv reliģiskā un valodas barjera. Vairumam cilvēku ir stereotipisks priekšstats, ka tā ir tikai Austrumu prerogatīva, ka Zināšanas ir tikai Austrumos, bet šīs Zināšanas ir visur. Katrā reģionā tās ir adaptētas šī reģiona iedzīvotāju uztverei. Principā uz zemes tās pastāvējušas visur, visos laikos. Tikai, iespējams, citu tautu kultūrās un tradīcijās tās ir zudušas, tāpēc mēs gribam tās atjaunot.

A.R. Nu un kas šeit Latvijā ir tāds, uz kā bāzes to varētu atjaunot? Ko varētu ņemt tam par pamatu, kas būtu tikai šim reģionam specifisks?

J.H. Kā jau uzsvērām, tas ir pats cilvēks – viņa spējas ir tik bezgalīgas, ka viņš pats par to pat nespēj iedomāties. Kā zināms cilvēks pielieto tikai 4-5, maksimums 6% visu savu spēju: prāta, intelektuālo, fizisko, psihisko. Mums ir Zināšanas, kā cilvēks var palielināt savu spēju robežu un pielietot tās daudz vairāk. Šo zināšanu mērķis ir cilvēka pilnveidošanās, jo pilnīgāks cilvēks, jo pilnīgāk viņš spēj veikt katru darbu, ko dara. Tā ir aksioma.

A.R. Bet kā paplašināt savu spēju robežu?

J.H. To nav iespējams izskaidrot verbāli. Tāpat kā nav iespējams verbālā līmenī nodot to, ko jūs guvāt no koncerta apmeklējuma.

Spēju robežas var paplašināt tikai Zināšanu praktizēšana, tieši tāpēc tās tiek sauktas par “Praktiskajām Zināšanām”.

A.R. Bet, lai sāktu ar to nodarboties, ir nepieciešami speciālisti, konsultanti. Vairumam Rietumu cilvēku ir savi psihoanalītiķi. Un šie ilgie psihoanalīzes seansi – sarunas, iespējams, kaut kā viņiem dzīvē palīdz

Ar ko jūsu piedāvātās nodarbības atšķiras no psihoanalītiķu pakalpojumiem?

J.H. Atšķirībā no tā, ko darām mēs, ārsti, psihoanalītiķi un citi spēj c ī n ī ties tikai ar problēmu sekām. Tas ir, kā es jau iepriekš minēju, mēs likvidējam cēloni. Cēlonis vienmēr ir cilvēkā pašā. Tikai, likvidējot cēloni, ir jēga cīnīties ar sekām, pie tam tas var notikt daudzreiz efektīvāk. Principā problēmu sekas sāk izzust pašas, tiklīdz cilvēks sāk mainīties, protams, ja šīs izmaiņas notiek uz labo pusi.

A.R. Kādas ir šīs metodes, ar kurām var likvidēt cēloni?

J.H. Zināšanu praktizēšana. Tas ir ļoti darbietilpīgs un daudzslāņains darbs.

A.R. No kurienes ir šīs Zināšanas, kur jūs tās smeļaties? Cik liels Zināšanu apjoms ir jūsu rīcībā?

J.H. Šīs Zināšanas tiek nodotas tikai no Skolotāja skolniekam. Tās netiek pierakstītas uz papīra, netiek apkopotas grāmatās. Tās var nodot tikai personīgās pieredzes ceļā. Par to varētu runāt dienām, naktīm, ilgi, par visu, kas uz to attiecas. Bet mēs nespētu jums izklāstīt pat vienu procentu no tā, ko iespējams dot cilvēkam sajust. Bet, ja runājam par apjomu – katram cilvēkam ir iespējams apgūt jebkura līmeņa izglītību, ja vien viņš ir neatlaidīgs un pacietīgs. Tas ir tāpat kā jebkurā citā sfērā.

A.R. Vai šīs nodarbības ir individuālas vai grupveida?

J.H. Ir gan tādas, gan tādas.

A.R. Bet kas jūs pašu pamudināja sākt nodarboties ar šīm lietām?

J.H. Personīgi mani divi faktori: pirmais – dzīves jēgas meklējumi, otrais – mana slimība. 20 gadu vecumā biju nonācis tādā strupceļā, ka ar šausmām domāju, kas mani sagaida divdesmit piecos vai nedod Dievs trīsdesmit gados. Jo es sāku saprast – lai atbrīvotos no slimības ir jāmaina visu savu dzīvi, jāmaina kaut kas sevī. Un šīs Zināšanas deva man tādu iespēju. Bet slimības pārvarēšana tā ir tikai maza daļiņa. Slimība cilvēkam tiek dota, lai viņš apstātos, padomātu, kaut ko saprastu un ietu tālāk.

A.R. Interesanta filozofija – slimība tiek dota, lai cilvēks kaut ko saprastu. Bet sakiet, ja tas ir tā, kāpēc tad mēs no tā neko nemācamies? Kāpēc tādās situācijās kr ī tam panikā? Kāds tad galu galā ir risinājums?

J.H. Šī pasaule ir tā iekārtota, ka bez šīm Zināšanām cilvēks nespēj atrisināt savas dzīves kvalitātes problēmu. Zināmu laika posmu cilvēks dzīves kvalitāti spēj nodrošināt uz savas veselības rēķina, bet, jo tālāk, jo vairāk viņa dzīvē būs diskomforts un ciešanas. Tas ir – Dzīve nekad neliek cilvēku mierā. Tā nepārtraukti viņu dzen attīstīties, virzīties uz priekšu, un, jo tālāk, jo nesaudzīgāk. No šī piespiedu mehānisma nav iespējams nekādi izvairīties. Vēl nevienam cilvēkam tas nav izdevies. Cilvēki mēdz kļūt gudrāki, bet daudz biežāk tas notiek pēc lielām ciešanām: kara, koncentrācijas nometnēm, slimībām un tamlīdzīgiem pārdzīvojumiem. Cilvēks sāk cienīt, augstu vērtēt to, par ko maksājis tādu cenu. Parasti par to, kas īsti ir viņa dzīve un kā to uzlabot, cilvēks sāk aizdomāties divos gadījumos – kad dzīve kaut kādu ciešanu rezultātā kļūst neizturama (un tādu gadījumu ir vairums), un, ja cilvēks skaidri ierauga, ka ir iespējams dzīvot labāk. Daudzās pasaules valstīs, kurās šo patiesību ir sapratuši, izveidoti starptautiskie centri, kuros šīs Zināšanas tiek pielietotas dažādās dzīves sfērās. Ņemot par pamatu centru kā atbalsta bāzes punktu, ir iespējams gūt nepieredzētus sasniegumus, kvalitatīvu, strauju attīstību daudzās sfērās: apmācībā, dziedniecībā, sportā, zinātnē, biznesā un daudzās citās. Tas ir tas, ko mēs šeit Baltijā gribam sasniegt. Praktizēt Zināšanas iespējams visiem tiem, kas nav vienaldzīgi pret savu dzīvi un ir sapratuši, ka neviens cits viņu dzīvi neuzlabos, ja viņi to nedarīs paši.

A.R. Pastāv daudzas un dažādas metodikas, psiholoģiskie treningi, kuriem ir konkrēti uzdevumi un mērķi. Par piemēru varētu nosaukt holotropo elpošanu, rebefingu, meditāciju un citus. Vai savā darbībā jūs izmantojat kādu īpašu metodiku? Vai tā principiāli atšķiras no jau minētajām?

A.B. Mums nav nekādu iebildumu pret jau eksistējošajiem teningiem un metodikām. Viss, kas spēj palīdzēt cilvēkam, ir apsveicams. Lai arī mūsu metodikas elementi ārēji atgādina tos, ko sastapsiet citās metodikās, to iekšējais saturs ir būtiski atšķirīgs. Rezultāts tiek sasniegts uz kvalitatīvās starpības rēķina starp instruktora un kursa dalībnieka apziņas līmeņiem, bet ārējā forma ir izstrādāta un noslīpēta jau gadiem ilgā darba pieredzē mūsu reģionos. Tā ir nepieciešama harmoniskai un optimālai iekšējā satura apguvei, kaut arī tai pašai par sevi ir maza nozīme.

Cilvēkā tiek aktivizēts pats gudrākais un varenākais visuma spēks – dabas spēks, kas daudzkārt pārsniedz intelekta spēku. Šī ir pati lielākā mūsu metodikas un treningu atšķirība. Tie parasti ir veidoti uz intelekta, gribasspēka un cilvēka emocionālo rezervju bāzes. Bet šīs minētās cilvēka spējas vienmēr ir ierobežotas. Jo kaut vai tas pats intelekts nespēj kontrolēt limfmezglu un mugurkaula smadzeņu darbību. Šo kontroli veic daba. Dabas spēku aktivizēšana cilvēkā notiek tikai tādā gadījumā, ja starp instruktoru un kursa dalībnieku apziņas līmeņiem pastāv starpība, un jo lielāka ir šī starpība, jo efektīvāka ir dabas spēku aktivizēšanās, kas vērsta uz to, lai novērstu problēmas. Instruktori pastāvīgi praktizē apziņas pilnveidošanas Zināšanas, tādējādi tiek panākta, izstrādāta starpība apziņas līmeņos (t. i., instruktora apziņas līmenis paaugstinās daudz ātrāk nekā parastam cilvēkam). Visi kursa instruktori vairākas stundas dienā nodarbojas jau daudzu gadu garumā.

Mūsu vadītajā ''Dziļās Relaksācijas metodes'' kursā – DzRM speciāli apmācīts instruktoru sastāvs nodarbojas ar enerģētiskās dzīves līnijas korekciju, kas atrodas līdzās mugurkaulam, sniedzas visā tā garumā.

Enerģētiskās dz ī ves l ī nijas (Austrumos to sauc par kundal ī n ī ) korekcija sekmē optimālu galvas un muguras smadzeņu darb ī bu, kā ar ī ļ oti pozit ī vi ietekmē cilvēka vesel ī bu un visu dz ī vi, cilvēka darb ī bu kopum ā, viņa stabilitāti dzīvē un sabiedrībā. DzRM kurss sevī ietver racionālu vingrojumu kompleksu, sabalansētu elpošanu, smieklu terapijas elementus, u. c. elementus, ar kuru palīdzību tiek nostiprināta nervu sistēma un psihe.

Tas viss kopumā sagatavo cilvēka organismu daudz ātrākam att ī r ī šanās un pilnveidošanās procesam. Cilvēkiem, kas beiguši mūsu 10 dienu DzRM kursu, nostiprinās fiziskā vesel ī ba, bieži vien atkāpjas tādas slim ī bas, ar kurām nav spējusi tikt galā tradicionālā medic ī na. Šiem cilvēkiem ir daudz vieglāk atbr ī voties no kait ī giem ieradumiem, uzlabojas prāta darb ī ba, notiek organisma atjaunošanās process, paaugstinās darba spējas, uzlabojas attiec ī bas ar cilvēkiem. Apziņas pilnveidošanas Zināšanas var tikt pielietotas ne tikai dziedniec ī bas sfērā, bet ar ī sportā, pedagoģijā un citur. Mēs vēlamies paplašināt savu darb ī bas veidu spektru. Var izvēlēties un apmāc ī t jebkuras profesijas pārstāvi un ar Zināšanu pal ī dz ī bu sasniegt unik ā lus rezultātus šajā nozarē. Tāpēc apmācot veltām uzman ī bu katram konkrētajam cilvēkam. Tā kā, jo piln ī g ā ks cilvēks, jo piln ī gāk viņš dara jebkuru darbu.

A.R. Vai varētu teikt, ka patlaban jūsu C entrs, tēlaini izsakoties, sniedz cilvēkiem zivis vai makšķeri, t. i. , pal ī dz viņiem tikt gal ā ar kaut k ā d ā m situ ā cij ā m, apmāca, kā pašiem tikt galā ar dz ī ves grūt ī bām?

A.B. Palīdz ī ba vienmēr ir atbalstāma. Ja tā ir nepieciešama, tā ir jāsniedz. Bet pa l īd z ība var būt dažāda. Nebūtu gudri kaut ko dar ī t cilvēka vietā, viņa vietā dz ī vot dz ī vi. Bet ir nepieciešams pal ī dzēt cilvēkam piecelties, ja viņš ir pakritis, izskaidrot, kāpēc tas tā ir noticis un ko dar ī t, lai nekristu vēl un vēl reiz. Jo lielāka būs cilvēka vēlēšanās izlabot situāciju, jo pal ī dz ī ba būs efekt ī vāka. Bet daudzas lietas otra cilvēka vietā nemaz nav iespējams izdar ī t. Mūsu mērķis nav tikai ārstēt cilvēkus un labot sekas. Ir nepieciešams likvidēt cēloni, tas ir, mainīt cilvēku pašu. Šobrīd mūsu uzdevums ir izveidot tādu cilvēku grupu, kuri apzinās, ka savu dz ī vi main ī t spēj tikai viņi paši, k ļ ūstot arvien labākiem un laim ī gākiem. Ja cilvēks sāks main ī ties uz labo pusi, sāks dzīvot harmonijā ar Dz ī vi, sāks to saprast, saprast ko tā no viņa vēlas, tad dz ī ve nepielietos tādu iedarbības metodi kā ciešanas. Tieši par to ir runa. Tieši to mēs cilvēkiem rādām. Tiklīdz cilvēks pagriežas ar seju pret dzīvi, arī dzīve nāk viņam pretī.

A.R. Un jūs esat pārliecināts, ka tas tā vienmēr notiek?

A.B. Vai jūs tiešām domājat, ka Dzīve vai Dievs ir dumjāki par cilvēku? Dzīve nav truls, nežēlīgs mehānisms. Ja tas tā būtu, tad nekam nebūtu jēgas. Ja cilvēki grib padarīt savu dzīvi laim ī gāku, tad viņiem pašiem kā cilvēkiem ir jāmainās, sevi pilnveidojot, nodarbojoties ar gar ī go praksi. Ja cilvēki vēlas palīdzēt savai valstij uzlabot tās situāciju, arī tas ir pilnīb ā iespējams, tikai jāceļ tautas gar ī guma l ī menis.

Mēs varam pal ī dzēt to izdarīt praktiski. Ir tikai nepieciešami veselīgi domājoši cilvēki, kas būtu gatavi gar ī gam darbam. Mums ir Zināšanas, kā to dar ī t. Mēs gribam šeit Baltijā izveidot Centru. Gribam izveidot cilvēku grupu, kuru dz ī ves pamatā būs citas vērt ī bas, kur starp cilvēkiem būs pilnīgi citas attiecības.

A.R. Vai arī politiķiem jūs to varētu piedāvāt?

A.B. Jā, pilnīgi visiem. Ari viņi taču ir cilvēki katrs ar savām problēmām un ciešanām, arī tikpat nezinoši, kā no tā visa izkļūt.

A.R. Tas viss, protams, izklausās ļoti skaisti un gribētos, lai arī patiesībā tas tā būtu.

A.B. Vārdiem vienmēr ir jāsaskan ar darbiem. Mums ir pats svarīgākais – Zināšanas, kā to darīt. Kā jūs saprotat, tas, par ko mēs tagad runājam, nav pat sarunas sākums. Tā ir tikai daļa no informācijas par vienu no daudzām šo Zināšanu šķautnēm.

A.R. Jā, tā ir brīnišķīga iecere, Dievs dod, lai tā realizētos reālajā dz ī vē. Lai jums veicas! Paldies. Uz redzēšanos!

Citi raksti sadaļā Publikācijas par centru

Arī Jogi Smejas