Publikācijas par centru - Vēlies būt laimīgs? Esi laimīgs!

„Trud-7”. Minska. 03.02.2005.

"Vēlies būt laimīgs? Esi laimīgs!"

Mēs visi esam pieraduši pie tā, ka baltā josla mijas ar melno un priekam līdzās mīt skumjas. „Jā, tāda nu ir šī pasaule”, padomājis pateiks katrs no mums. Laikam jau mums vajag ciest, mocīties, šaubīties, just trūkumu. Tas ir tik parasti un pierasti. Dievs cieta un mums to vēlēja, ciešot mēs attīrāmies.

Bet ko jūs teiktu, ja dzirdētu, ka kļūdas var labot ne tikai caur ciešanām? Ka dzīve cilvēkam ir dota ne tādēļ, lai viņš ciestu, bet gan, lai būtu laimīgs? „Tas nevar būt,” - Jūs teiksiet- „Paradīze ir tikai debesīs”. „Bet dzīvot, esot laimīgam, var arī uz šīs zemes, mūsu laikā. Vajag tikai zināt, kā ar sevi strādāt, lai to sasniegtu”- ir pārliecināts Cilvēka garīgās pilnveidošanās centra dziļās relaksācijas metodes (DzRM) instruktors Andrejs Bašuns.

Kāpēc cilvēkam jācieš?
Tāpēc, ka viņš neizprot dzīves audzinošo nozīmi. Katrs pēc savas personiskās pieredzes zina, ka pats labākais mācīšanas veids ir bēdas. Cilvēku ar bēdām sapurināja, un viņš apstājās un aizdomājās: „Kāpēc? Varbūt, ka man kaut kur nav taisnība?” Bet var arī gadīties, ka neapstājas un turpina vainot visus pēc kārtas. Tad seko vēl lielāku nepatikšanu josla. Un visu slimību iemesls ir tas pats – nepareiza attieksme pret dzīvi.
Kā tā izpaužas?
Bieži cilvēks pret dzīvi izturas kā patērētājs: ”Man, lūk, no dzīves vajag to un to, un vēl...”. Maz ir tādu, kas jautā: „Bet ko dzīvei vajag no manis? Ir taču kaut kāds iemesls, kāpēc mēs esam piedzimuši šajā pasaulē, kāpēc mums ir dota dzīve. Nu, laikam gan ne tikai karjerai un materiālo labumu krāšanai.”
Un kāpēc, no jūsu redzes viedokļa, mums tā ir dota?
Daudzi atbild: „Lai cilvēks būtu laimīgs”. Bet laimei jābūt dzīves normai, nevis pašmērķim. Lai būt laimīgs nevis periodiski uz dienu-divām vai nedēļu, bet stabili un pastāvīgi. Tas nenotiks, ja nebūs sapratnes par to, „kāpēc dzīvoju”, bet būs tikai sapratne - „kā dzīvoju”. Tāpēc cilvēkam tiek dota garīgā prakse, kā apzināta attīstības ceļa iespēja. Cilvēkam jāiemācās dzīvot harmonijā ar dzīvi un sajust to, kā gudru un dzīvu sarunas biedru.
Lūk, mēs esam dzimuši punktā „A” un mums ir jānokļūst mūsu evolūcijas punktā „B”. Gribam to vai negribam, mēs vienalga tur nokļūsim - mūs piespiedīs noiet šo ceļu. Bet veids, kā šo ceļu veikt – tā jau ir cilvēka izvēle. Viņš var nodzīvot dzīvi, kā apstākļu upuris, būt par prezidentu vai ubagu... Bet tās ir tikai iekšējā attīstības procesa ārējās formas.
Kā jūs saprotat garīgumu?
Garīgums – tas ir apzināts apziņas attīstīšanas darbs vispārējai dzīves izpratnei. Cilvēka dabiska vēlēšanās ir dzīvot labāk. Bet viņš kļūdās un nokļūst situācijās, kuras pasliktina viņa dzīvi ne jau tāpēc, ka viņš noteikti ir slikts cilvēks, bet gan tāpēc, ka viņš daudz ko nezina. Vai var ar pirmās klases zināšanām mēģināt atrisināt desmitās klases uzdevumu? Vajag augt, - dzīve piespiež!
Kā tas ir?
Katra cilvēka dzīvē visi piespiedu apstākļi ir virzīti uz iekšējo attīstību. Viss, kas atrodas šajā pasaulē, sākot no krēsla, uz kura Jūs sēžat, līdz pat Jūsu personīgajām domām, radīts tikai vienam mērķim – Jūsu izaugsmei un audzināšanai, vai nu ļoti redzamā, vai arī ne tik uzkrītošā formā. Tajā pašā bērnudārzā, visas spēles kalpo tikai vienam mērķim – bērna attīstībai. Bērni ar azartu tās spēlē un spēlējoties kļūst pieaugušāki. Bet mēs saprotam, ka visas spēles, kuras sagādājam bērnam, visas izspēlētās situācijas, ir vajadzīgas tikai viņa izaugsmei. Un, ja spēle vairs neatbilst vecumam, tā mainās. Tas pats notiek ar pieaugušajiem. Visas bēdas, prieki, veiksmes un neveiksmes radīti tika tam, lai mēs attīstītos. Un, kad cilvēks sāk virzīties pa šo attīstības ceļu pats, bez piespiešanas, tad ierobežojošie apstākļi, kas viņu pirms tam spieda attīstīties (slimības, ciešanas, neveiksmes utt.,) vairs nav nepieciešami.
Sanāk, ka garīgie praktiķi māca, kā kļūt „pieaugušam”?
Garīgā prakse ņem vērā galveno – kā apzināti kļūt pieaugušam. Tā palīdz iemācīties klausīties un dzirdēt dzīvi. Skatīties un redzēt, just un saprast to. Cik tas ir svarīgi, var spriest no vienkārša piemēra: Jūs man gribat pateikt kaut ko ļoti svarīgu, bet es klausos mūziku ar austiņām. Es taču Jūs nesadzirdēšu... Jūs būsiet spiesti mani kaut kā no mūzikas atraut, varbūt pat izdarīt sāpīgi, lai es pievērstos Jums. Tā arī dzīve, lai pievērstu sev cilvēka uzmanību, dažkārt spiesta pielietot ne visai patīkamus līdzekļus. Bet grib tā tikai vienu – dialogu, kurā tā daudz ko mums varētu iemācīt.
Jūsu nodarbības atbrīvo no slimībām?
Dziļās relaksācijas metode ievērojami uzlabo ne tikai veselību, bet arī jūsu dzīves kvalitāti. Bet tie ir tikai nodarbību blakus efekti, cilvēkam kļūstot pieaugušam. Ja cilvēks ir sācis sevi pārvērtēt, mainīties, protams, uz labo pusi, tad tiek atcelti nepatīkamie piespiedu faktori, tai skaitā arī slimības.
Kādā veidā tiek sasniegts efekts jūsu nodarbībās?
Es pašreiz uzsvērtu divus no vairākiem kursa uzdevumiem: mugurkaula un nervu sistēmas problēmu risināšanu. Mugurkauls – tā ir galvenā dzīvības artērija, pa kuru plūst visa veida strāvas , kas uztur mūsu organismu. Ja kaut kur ir nobloķēts kanāls, orgāns vai sistēma nesaņem tai nepieciešamās uzturvielas. Tad sāk attīstīties kāda slimība. Tāpēc darbam ar mugurkaulu tiek pievērsta pastiprināta uzmanība. Un, ja vēl nervu sistēma pārtrauc normāli funkcionēt, tad sākas nopietni visa organisma darbības traucējumi. Un vienīgā izeja no tā ir dziļa atpūta. Mēs apmācam cilvēku sasniegt tik dziļu atpūtu, kas ir dziļāka par pilnvērtīgu fizisko miegu. Tādā veidā maksimāli ieslēdzas organisma pašregulācijas mehānisms, darbojas tā iekšējā daba. Kursa laikā cilvēks tiek apmācīts fiziskiem, elpošanas un domāšanas vingrinājumiem, kas ļauj atjaunot enerģijas plūsmu mugurkaulā un nostiprināt visa organisma darbaspējas, sākot no fiziskajām līdz prāta spējām ieskaitot.

No dalībnieku vēstulēm

” Dziļās relaksācijas metodes kurss ienesa dzīvē jaunu vēsmu. Ķermenis ir kā jaunības dienās. Noliecoties pārstājis sāpēt mugurkauls”.

„Pašsajūta un ticība sev pieaugusi par 50%. Pašnovērtējums – par visiem 100. Gandarījums par dzīvi, no katras nodzīvotās dienas. Smaidu pat bez rozā brillēm. Viss sagādā prieku”.

„Izdevās atbrīvoties no depresijas, alkohola atkarības, bet pats galvenais – dzīvē parādījās mērķis. Paldies”.

Citi raksti sadaļā Publikācijas par centru

Arī Jogi Smejas