|
Vairāku gadu laikā Smieklu terapijas un dziļās relaksācijas jogas (DzRJ) kursu ir izgājuši simtiem cilvēku
Dažas kursa dalībnieku atsauksmes:
Georgijs S. (uzņēmējs)
Es padomāju un nospriedu, ka personīgi man būs ļoti grūti hronoloģiski nodalīt DzRM no iepriekšējām kluba nodarbībām, kurās jau tika doti daži DzRM elementi. Tādēļ es nospriedu uzrakstīt savus iespaidus par iepazīšanos ar praksi kopumā. Vienā vārdā to var izteikt ar „UAU ! ”. Un kādēļ gan man tas acīs nebija iekritis jau agrāk? Nekur nav jābrauc, ne uz Tibetu, ne uz Indiju, viss ir tepat blakus, viss pat ir pārāk vienkārši.
Guli uz paklājiņa, veic vingrojumus, atbrīvojies, dažreiz pat aizmiedz, bieži smejies vai sēdi uz krēsla, apklusti, baudi elpošanu – it kā būtu nokļuvis atveseļošanās grupā, bet ne uz garīgo praksi. Tiesa, pakāpeniski atzīmē, ka pasaule kļuvusi citādāka, ne stipri, bet kaut kas ir mainījies un tevī pašā kaut kas mainās, ir parādījies iekšējs miers un netverams, bet ļoti komfortabls klusums. Un izejot no šī stāvokļa tu tagad vari satikties, strādāt, atpūsties un pat paciest grūtības, nezaudējot iekšējo mieru.
Protams, ka šis stāvoklis nav visu laiku pastāvīgs, bet, izmantojot prakses paņēmienus, pie tā ir viegli atgriezies. Un kā lai apraksta kaut kādu svētku stāvokli, it kā būtu laimējis loterijā, tas vienkārši pārklāj, bez iemesla, pat elpa aizraujas. Nu tā jau ir lirika un ļoti patīkama.
Manuprāt, nevar nepateikt par ļoti svarīgo, kas tiek dots klausītājiem un DzRM kursā, un pēc skolas grāmatu izlasīšanas. Tā ir jauna koordinātu sistēma, kas ļauj pavisam pa jaunam paraudzīties uz Dzīvi, saprast tās augstāko jēgu un dzīvot saistībā ar šo jauno sapratni.
Gribētos īpaši pateikties kursa instruktoram Andrejam par ļoti siltu, uzticības pilnu atmosfēru, par detalizētām un izsmeļošām atbildēm uz jautājumiem. Esmu ļoti priecīgs, ka ar šo tikšanās nebeidzas un ir kluba nodarbības un tālāko apmācību perspektīva.
Georgijs
02.04.2011.
Vadims K., uzņēmējs, 36 gadi.
Pirmkārt, tas ir pirmais solis daudz pakāpju apmācībā, kura ved ļoti tālu.
Tas nozīmē, DzRM – tā ir perspektīvas atvēršana. Ļoti svarīgas un vajadzīgas perspektīvas.
Tās ilgais ceļš sākas ar pirmo soli.
Otrkārt, ja apskata apgūstamos stāvokļus kā tādas īpašības, kas tiek translētas studentiem :) caur instruktoru, tad:
- 2.1 dziļums, kvalitāte, šo īpašību līmenis ir ļoti varens. Augstāks par gaidīto.
- 2.2 studenti, pat neraugoties uz to, ka tiepās un pretojās kā vien varēja, „uzņēma” šos stāvokļus un „iegremdējās” ļoti dziļi bez sekām ķermenim. Tas raksturo gan „translācijas jaudu”, gan arī ķermeņa stabilizācijas tehnoloģiju. Ar ļoti augstu atzīmi.
- 2.3 katrs students saņēma to, kam bija gatavs. Proporcionāli bailēm, mērķiem, ieguldījumam. Tas, ko es saņēmu, novērtēju kā „daudz”. Vēl jo vairāk, ka tās ir iestrādnes nākotnei. Tuvai un tālai. Tas ir kā „sēklu sauja, no kurām izaug mežs”.
Treškārt, DzRM – tas ir spēka impulss un atbalsts, kuri man ir tā nepieciešami un palīdz. Tā ir reāla palīdzības roka tam, kurš to ir gatavs pieņemt. Pieņemt pielietošanai dzīvē tūdaļ.
Ceturtkārt, dažreiz likās, ka daudz sarunu, kas uz lietu neattiecas. Bet es varu arī kļūdīties.
28.03.2011.
Tamāra B., komercdirektors.
Ko man deva kursa iziešana?
Lika nedaudz citādāk paraudzīties uz mūsu dzīvi, pasauli, kas ir ap mani.
Sajust, ka dzīve – viņa ir dzīva, tuva, silta un garšīga, kā bērnībā, ka viņa ir pilna ar prieku un vienkārši laimi, ka viņa vienkārši ietin savā siltumā un mīlestībā, ka vari būt laimīgs un priecīgs tāpat vien, neatkarīgi no laika apstākļiem un citiem ieganstiem, ka var paraudzīties uz dažādām problēmām un ieraudzīt tās citādāk, un pat intuitīvi atrast risinājumus, ka vari būt stiprāks un neatkarīgāks , ka apkārtējā pasaule ( daba, viss dzīvais un nedzīvais ) – ir tāds trausls un viegli ievainojams un ir jāsaudzē ar maigumu un rūpēm.
Sajust, ka tur priekšā ir kas radniecīgs un tuvs, ka dzīve nebeidzas ar mūsu fizisko pastāvēšanu. Un tas ir interesanti un aizraujoši. Paldies liels.
Kas man nepatika?
Nepieciešamība ieturēt badošanos. Es saprotu, ka tas ir nepieciešams organisma attīrīšanai. Bet vienalga bija grūti...
Kas man patika?
Atmosfēra grupā un kursā. It kā nepazīstami cilvēki, it kā zinām viens otru pavisam maz, bet radās uzticības, labvēlības un atklātības ( visādā gadījumā man) atmosfēra. Un gribās ar viņiem parunāt un paklausīties, un vienkārši pasmaidīt.
Tas, ka kursā mēs ne tikai apguvām dažādus programmas elementus, bet arī skārām interesantas apspriešanas tēmas, kuras deva iespēju padomāt par dzīvi un nāvi, par to, kāpēc esam šeit, ar kādu mērķi, vispār par daudz ko... Paldies, tas bija interesanti.
01.04.2011.
Vasīlijs D., pašreiz nestrādā, 43 gadi.
DzRM kursu izgāju pēc trīs dienu semināra „Smieklu terapija” un dažām svētdienas kluba nodarbībām.
Kas iepatikās?
Iepatikās cilvēki, kas piedalījās kursā: mierīgi, atklāti, bez ”lecīguma ”. Kurss pagāja mierīgi, diezgan viegli pagāja badošanās dienas un „tīrā veģetārisma” periods.
Kas neiepatikās?
Negatīvu iespaidu nav.
Ko esmu ieguvis no kursa?
Ieguvu sapratni un nelielu pieredzi tanī, ka pret dzīvi vajag pagriezties ar seju, uzticēties tai, būt stāvoklī „šeit un tagad”, uztvert dzīves mācības ar smaidu un mieru, mācīties gūt no paša dzīves procesa prieku un baudu. Esmu kļuvis mierīgāks, cenšos atlaist situāciju un uzticēt to dzīvei, mācos dzīvot patreizējā mirklī, darbībā, gūt baudu no procesa, neieciklēties uz rezultātu. Atnāca sapratne, ka „dzīve ir teātris un cilvēki tanī ir aktieri”, un kurš te ir scenārists un režisors. Tas palīdz vienkāršāk attiekties pret problēmām, kas radušās, un cilvēku rīcību. Es sāku dalīt savas lietas svarīgajās un otršķirīgajās (vispirms kursa uzdevumi, pēc tam viss pārējais).
Cenšos ķert klusuma mirkļus, nomierināt savu prātu un jūtas. Ieguvu dažus instrumentus (prakses), lai varētu novest savu apziņu līdzsvara stāvoklī un atstrādāt sēdošās manī pārdzīvotās problēmsituācijas. Atnāca sapratne, ka pozitīvas izmaiņas dzīvē var sasniegt, tikai pildot praksi katru dienu, pastāvīgi saglabājot pozitīvu noskaņu, gatavojot un attīrot savu fizisko un smalko ķermeni.
Sveicināti, draugi!
Vēlos tieši šādi uzsākt savu atsauksmi par DzRJ un smieklu terapiju. Taisnību sakot, kad es pirmo reizi izdzirdēju par šo kursu 2008.gadā, tieši smieklu elements mani nedaudz atbaidīja. Precīzāk, izsakoties citiem vārdiem, nobijās mans prāts – „Kā tad tā? Smieties bez iemesla? Tas neizskatās īsti normāli...”. Toreiz mani tā arī pieveica neskaidrība. Taču dzīve ir bezgalīgi gudra un laba, un vienmēr atrod daudzveidīgas pieejas mūsu Es. Tā notika arī ar mani. Jau agrā jaunībā 13-14 gados manī modās interese par garīgām lietām, un 90-tie gadi to veicināja. Literatūra bija vairāk kā nepieciešams, taču atdalīt „graudus no pelavām” nebija tik vienkārši. Mācības, reliģijas, filozofijas... Skolā es nevarēju uzrakstīt sacerējumu par tēmu „Par ko es vēlos kļūt?”, jaunībā pats nevarēju izvēlēties, par ko iet mācīties. Intuitīvi ļāvos dzīves plūdumam un meklēju, meklēju, meklēju „visu”. Ar laiku sāku dzīvot pēc noteikta plāna – „novīt ligzdu”, dot dzīvību bērniem, ņemt pretī to, ko dzīve dod. Bet V.Cojam ir dziesma „Skumjas”: „.. un it kā sveiks un vesels, un it kā dzīve bez bēdām. Tad no kurienes radās skumjas?...” Tā arī es - it kā viss kārtībā, dzīvoju Maskavā, dzīvoklis, automašīna, darbs, amats, ģimene, bērni, dzīvo un priecājies, taču nē.. Kaut kas pietrūkst.. Un vēl pasaules gals, sākās visādas krīzes.. Mans pēdējais iekšējais fundaments – izpratne par pareizticības pamatiem – arī tika sagrauts, kad saskāros ar jaunu, pretrunīgu informāciju. Tādējādi noteiktā dzīves posmā krīze piemeklēja arī mani – nezināju, kuram un kam ticēt, gribējās visus sūtīt prom. Jautājumi „ Kas mēs esam? Kāpēc mēs esam te? Kurp dodamies?” palika vēl aktuālāki.
Atrodoties uz šāda viļņa, mani caur interneta vietnēm aizsniedza Andrejs un Anna, kas jau ilgi Garīgās izaugsmes skolā nodarbojās ar praksi. Es padomāju, ka tiešām šie kursi man neko sliktu nenodarīs – jaunas zināšanas, jauna pieredze, varbūt galvā kaut kas pamainīsies.
Un es nekļūdījos. Jau pirmajās nodarbībās es sajutu, ka TO, ko es meklēju, var atrast tikai šādā veidā – pašam ejot tam pretī. Līdz šim es tikai gaidīju, ka kaut kas pats atnāks pie manis, vai arī lasīju visu iespējamo informāciju par to, kā kaut kur nokļūt, nesaprotot, kāpēc tas vispār ir nepieciešams. Es to nevis sapratu, bet gan sajutu. Pats. Bez jebkāda spiediena, ietekmes, hipnozes, zombēšanas, studēšanas, pierādījumiem. Kaut kur interneta vietnē ir informācija par vēdiskām zināšanām. Vēdas nozīmē Zināšanas. Tieši tā tas arī ir. Vienkārši zini, bet ne ar prātu, bet gan caur sajūtām, ko nevar apmānīt, jo tā ir mūsu dvēsele.
Protams, ir grūti – mūsu un mums apkārtējo cilvēku un tuvinieku intelekts pamatīgi un agresīvi aizstāvēs savu noturīgo pārliecību par lietu kārtību. Mainīties ir sāpīgi. Bet ja zini, kādēļ to dari, tad bailes atkāpjas. Man pat radās ideja par to, ka mums netiek nodarītas sāpes, bet taisni otrādāk, veicot kaut ko „pret” mums (kā mums liekas), sāpes no mums tiek izlaistas ārpusē, tādējādi attīrot mūs no visa liekā un traucējošā. Sāpes rodas, kad mūsu nemirstošā dvēsele tiek atrauta no kaut kā pārejoša, kam tā ir pieķērusies. Tas ir Ceļš uz skaidru apziņu.
Te nav nekādu rituālu vai mistiskas vai tamlīdzīgu nieku. Tā ir PRAKSE. Ja vēlies iegūt ražu – ņem lāpstu un dodies rakt dārzu. Grūti būs, īpaši tiem, kas visu savu dzīvi ir vāļājušies uz dīvāna un sūdzējušies, ka nekas nekrīt no gaisa.
Manuprāt tas ir svarīgākais. Bet kā papildus efekts – es zaudēju lieko svaru 7-8 kg, sāku labāk justies fiziski un morāli, sajutos jaunāks, priecīgāks un vienkāršāks. Dzīvē sāka pavērties jaunas iespējas, kurām iepriekš vienkārši nepievērsu uzmanību. Melnbaltā filma no seriāla „Atkal pirmdiena” kļuva par romantiski episki dramatiski fantastisku labāko gada 3D versiju „Tā ir mana dzīve”. Notika pamatīga pārvērtēšana. Ir kāpumi un kritumi, bet kopējais svārstīgais plūdums ved augšup. Tiem, kas vēlēsies apmeklēt šo kursu veselības uzlabošanas nolūkā vai citu labumu dēļ, ir vērts to izdarīt un attiekties pret to nopietni, apzināti. Lai gan es nezinu, piemēram, pēc izmeklēta ēdiena nobaudīšanas parasts ēdiens diezin vai liksies tik pat garšīgs. Radīsies vēlme nobaudīt kaut ko tam līdzvērtīgu. Katrs izlemj pats. Es esmu atradis to, kas sniedz man prieku un par to esmu pateicīgs Dzīvei.
Kursa laikā es spontāni piedzīvoju tādus svētlaimīga stāvokļa mirkļus, kurus grūti aprakstīt vārdiem. Tas ir kas vairāk kā laime vai labs noskaņojums, tieši svētlaime, kad kļūst apgrūtinoši domāt, runāt, staigāt un vienkārši jebko darīt. Mīlestības, pateicības un piedošanas jūtas pret visu kļūst tik ļoti izteiktas, ka gribas tikai Dzīvot un izbaudīt ŠO stāvokli. Nez kāpēc no acīm pat sāka tecēt laimes asaras. Es nekad neesmu rakstījis dzeju, principā arī tagad tas nebiju gluži es, bet te būs dzejolis no turienes, kas radās no negaidītas dziņas izteikties tieši atskaņās, dzejā. Kad kaut kas tāds rodas tevī pašā pats no sevis, ap sirdi paliek vēl līksmāk.
Protams, DzRJ kursā tiek dots itin viss – tikai pieskaries, palūkoties pa atslēgas caurumu, kā var būt ārpus šīs mums pierastās pasaules. Tagad es esmu nedaudz atgriezies atpakaļ, bet atmiņas par tamlīdzīgiem stāvokļiem vēl ir spilgtas. Pats svarīgākais ir neizšķiest sasniegto un turpināt virzību pa Ceļu.
Vēlu visiem izprast savu dzīvi! Viss ir vienkārši – dodies Dzīvei pretī, tā jau sen tevi pie sevis aicina un gaida atplestām rokām, kā māte, kas gaida savu bērnu pēc ilgas prombūtnes.
Visiem mīlestību un laimi!
Sergejs Kuzņecovs, 14.01.2010.
Patika semināra metodika, kompleksā pieeja.
Kursa apmācības laikā izmainījās emocionālais stāvoklis.
Palēnām „savedu kārtībā” attiecības ar prātu, kas bija pakļauts nepārtrauktām šaubām un raizēm.
Mācos dzīvot saskaņā ar dvēseles vēlmēm un ieklausoties sirdī.
Parādījās vajadzība dzīvot dēļ kaut kā nozīmīga, nevis vienkārši sekot egoistiskam aicinājumam.
Parādījās iekšējs spēks, pārliecība, stabilāks iekšējais stāvoklis.
PALDIES JUMS PAR VISU!
Alevtīna Lifanova, Maskava, 05.01.10
Ar prieku vēlos izteikt pateicību par brīnišķīgo DzRJ (dziļās relaksācijas jogas) kursu. Tajā harmoniski apvienoti dažādi elementi, kas veicina visa organisma līdzsvaru. Tas ir kaut kas neparasts, ko vienlaikus nosacīti var dēvēt par meditāciju, jogu, ārstniecisko vingrošanu, smieklu terapiju un garīgo attīrīšanos.
Andrejs Bašuns meistarīgi novadīja šo kursu, pamanoties katram individuāli veltīt daudz uzmanības, ieskaitot lieliskas masāžas procedūras, manuālo terapiju un psiholoģisko atbalstu.
Es pamanīju, kā tikai dažu nodarbību laikā kursa dalībniekiem bija vērojami uzlabojumi salīdzinot ar sākotnējo stāvokli.
Esmu pārliecināts, ka šis kurss ir lieliska terapija visiem, kas vēlas uzlabot savu fizisko veselību, atbrīvoties no stresa, bailēm un depresijas, kā arī spert svarīgus soļus savas garīgās attīstības virzienā.
Grigorijs Makarons,
DzRJ kursa dalībnieks Maskavā,
izdevējs no Losandželosas.
Vēlos padalīties savā pieredzē par izieto programmu apbrīnojama meistara un garīgā skolotāja Genādija Givina vadībā. Tikai 12 dienu laikā es personiski sajutu sevī brīnumainas pārmaiņas, kas sāka realizētie fiziskajā un psihiskajā plānā. Visa programma ir lielisks garīgās attīrīšanās instruments, ko patiesi var nosaukt par vienu no labākajām programmām pasaulē.
Jau vairāk nekā 6 gadus es darbojos garīgās attīstības klubā „Balanss” Losandželosā (vietne www.tvbalance.com) kā organizators, kas ved uz semināriem labākos skolotājus no dažādām valstīm. Nav šaubu, ka Genādijs Givins ir viens no nedaudzajiem, kas daudzu gadu neatlaidīga darba rezultātā ir spējis radīt kursus, kas reāli dod iespēju katram atbrīvoties no tā saucamajām „biorobota programmām”. Kopā ar viņu darbojas uzticami sekotāji šai lietai, kuri gatavi palīdzēt ikvienam, kas to vēlas. Rīgas apkaimē viņi ir veidojuši mācību centru, kurā jau daudzi varēja sajust viņu darbošanās un prakses maģisko ietekmi. Īpaši vēlos atzīmēt, ka visi nodarbību dalībnieki izrādījās (un tas nepavisam nav nejauši) vienreizēja vienota grupa, ko nešauboties jau tagad var nosaukt par komandu.
Liels paldies par jūsu zināšanām, uzticību un rūpēm. Mans brauciens pie jums pāri okeānam nešaubīgi bija tā vērts.
Ar pateicību,
Grigorijs Makarons,
izdevējs no Losandželosas.
Rīga, 12.01.2010
DzRJ kurss Maskavā.
Par kursu es uzzināju tikai dažas dienas pirms tā sākuma Maskavā. Izsūtnē tika minēts, ka kursa laikā ir iespējams atbrīvoties no visdziļākajiem iekšējiem saspīlējumiem un blokiem un apgūt dziļu atslābināšanos. Tāpēc es uz kursu pieteicos.
Pieteicos uz vēl vienu praksi fiziskam ķermenim, kādas jau biju apguvis vairakkārt. Anketā ierakstīju, ka vēlos iemācīties labāk saprasties ar savu ķermeni, tam palīdzēt.
Jau pēc trešās nodarbības es sapratu, ka DzRJ kurss pēc būtības ir ne tikai fiziskā prakse, precīzāk - nebūt ne fiziskā prakse. Tās izmaiņas, kas notika ar manu organismu, nevar gaidīt no prakses fiziskam ķermenim.
Mans darbs ir saistīts ar daudziem komandējuma braucieniem un līdz nodarbību sākuma es veikli pārskrēju ar acīm pāri informācijai organizatoru interneta vietnē, bet īpaši nelasīju.
Sākumā man izmainījās emocionālais stāvoklis. Es pārstāju justies kā nodzīts zirgs, vairāk darba es padarīju ar mazākiem pūliņiem.
Pa laikam izjutu pilnīgu beznosacījuma laimi. Nostiprinājās balss un noturība pret stresu. Es sāku lietot mazāk vārdus, bet tie kļuva trāpīgāki. Varēju izgulēties pat tad, ja gulēju maz.
Tad sākās izmaiņas ķermenī: uzlabojās ādas stāvoklis, pārgāja mokošas sāpes pēdās (pēdējos mēnešos noiet kājām 15-20 minūtes vieglā solī jau radīja problēmas un vajadzēja meklēt vietu, kur varētu apsēsties un atpūsties). Samazinājās sāpes arī citās vietās. Es daudz labāk sāku sajust savu ķermeni un tā sāpošās vietas. Samazinājās svars un sākās organisma attīrīšanās, kļuva izteiktāka oža.
Bet svarīgākais man bija tas, ka kursā es sāku mācīties, ko nozīmē „dzīvot ar atvērtu dvēseli”, iemācījos piedot un pavisam no citas puses paskatījos uz dzīvi, veselību un dzīves uzdevumiem.
Iesaku iziet „Smieklu terapijas un DzRJ” kursu visiem, kuriem nav vienaldzīga sava fiziskā un garīgā veselība.
Izsaku lielu pateicību Andrejam Bašunam par pacietību, pasniedzot un popularizējos Zināšanas.
Piedalīšanās Garīgās Prakses kluba nodarbībās Ropažos (netālu no Rīgas).
Man palaimējās, ka, beidzoties DzRJ kursam Maskavā, man bija derīga Šengenas vīza un es varēju piedalīties Garīgās Prakses kluba nodarbībās. Es no Ukrainas devos uz Rīgu, lai vēl vairāk uzlabotu veselību un saņemtu atbildes uz daudziem jautājumiem par Dzīvi, kas mani nodarbināja jau sen. Nodarbībās es biju tikai 8 diennaktis, taču izmaiņas, kas skāra mani, nav attiecināmas uz tik īsu laika posmu.
Izmaiņas saistībā ar veselību: man pārstāja sāpēt kakls, lai gan no osteohondrozes kaklā man jau bija ilglaicīgi galvas reiboņi. Man nomierinājās kuņģa-zarnu trakts. Mani pārstāja uztraukt sena asteskaula trauma. Sāpes krūšu rajonā ievērojami samazinājās.
Bet svarīgākās izmaiņas notika ar manu morālo stāvokli.
Izsaku lielu pateicību Skolotājam pat viņa pacietību atbildot uz jautājumiem. Jau tikai viņa klātbūtne vien padara Praksi daudz dzīvāku. Līdz tam es nodarbojos ar jogu, lietoju uzturā svaigus produktus, veicu uzmanības koncentrēšanas vingrinājumus. Es saprotu, ka Praksē sasniedzamais rezultāts neveidojas kā apkopojums no atsevišķām komponentēm, tas ir pavisam savādāks rezultāts, ko var iegūt daudz tuvāk kontaktējoties ar Dzīvi. Apskaidrības vai pašrealizēšanās jēdzieni man kļuva daudz saprotamāki. Lomu spēles, aiz kurāmstāv bailes un kuras spēlēju gan es, gan apkārtējie, kļuva pamanāmākas, īpaši pēc nodarbībām, kad sajutos tīrs kā zīdainis. Jaunie elementi ļāva arvien vairāk atvērt dvēseli un sajust tās lietas, par kurām daudzi raksta, bet ko spēj paveikt tikai nedaudzi. Prakse ļāva dziļāk uztvert pastāvīgi juceklīgo prāta darbošanos un cerēt, ka šo situāciju ir iespējams mainīt. Un tas ir vairāk kā reāli, un vienīgais, kas nepieciešams, ir apvienot visu gribētāju pūles.
Vēlu visiem, kas izgājuši DzRJ kursu, neapstāties pie sasniegtā – Draugi, tas ir tikai sākums, mēs viens otram esam vajadzīgi.
Izsaku lielu pateicību Skolotājam pat viņa pūliņiem, pacietību un atbalstu.
Pateicībā, Genādijs Kožušoks, 08.01.2010.
Īsā stenogrāfiskā formā:
1. Prāta apklusināšana, kas ir nemierīgs un tramīgs, kas šaubās un bieži no visa baidās.
2. Mehānisms, shēma darbam ar emocijām, sajūtām, dziņām, kas agrāk noveda līdz neprātam.
3. Pieskaršanās Augstākajam, skaistajam, Dievišķajam, kas ir ap mani.
4. Lēnprātība dzīvē, sajūtās, domās, rīcībā.
5. Mērķa, uz kuru jātiecas, sajušana un saredzēšana.
6. Konkrētas prakses, kas palīdz Ceļā un norāda, kā un kurt virzīties tālāk.
7. Jaunas sajūtas, Esamības pilnas, Harmonijas ar pasauli, Visumu, cilvēkiem , Dievu.
8. Mācība par to, kā baudīt Dzīvi, Klusumu, Ķermeņi, Klusu Prieku Dvēselē.
9. Attiecībās ar cilvēkiem – iekšējs spēks, klusums, noturība, cieņa pašam pret sevi un pret citiem cilvēkiem, prasme abstrahēties no apstākļiem.
10. Pašdisciplīna.
11. Prasme uzņemties atbildību pašam par savu Dzīvi.
12. Uzticēšanās Dzīvei, Dievam.
13. Darbs ar savām rakstura īpašībām – kontroli, izvairīšanos no atbildības, prasmi vienmēr atrasties labsirdīgā, harmoniskā stāvoklī, prasmi klausīties Dzīvi.
14. Vēlēšanās un centieni palīdzēt citiem iegūt tādu pašu pieredzi kā es.
15. Pacietība un tiekšanās uz tālāku apmācību.
16. Atgriešanās pie pašreizējās, dzīvās Dzīves – mērķtiecīga filmu noskatīšanās, grāmatu lasīšana, audioierakstu noklausīšanās – sava iekšējā stāvokļa koriģēšana, dziļāka apkārtējās pasaules izjušana, izprašana un pieņemšana.
17. Dvēseles sāpes stereotipu laušanas gadījumā. Taču (!), izvēloties pareizu izeju no situācijas, ātra un prieka pilna atgriešanās pie esošas, laimīgas Dzīves.
18. Satraukta attieksme pret katru nodzīvoto Dzīves mirkli: katrs mirklis ir Mācība un jauns pacēlums, iespēja izlauzties uz priekšu!!!
Paldies!
Marina Mihailova. Maskava. 12.2009.g.
Semināra metodika ir unikāla. Tā patiesi ir zināšanu pērle, kas tiek dāvāta cilvēkiem priekš viņu pilnveidošanās. Katrs vārds, katra darbība – simtprocentīgs trāpījums mērķī. Darbs ar cilvēku vienlaicīgi notiek vairākos plānos. Pirmkārt, pirmais šīs apmācības posms cilvēkam dod iespēju atbrīvoties no stresa, bailēm, izstrādāt noturīgu iekšējo stāvokli un saprast, kā atbrīvoties „no važām” un elpot brīvi ar pilnu krūti, un ne tikai pilsētas izplūdes gāzes, bet arī gaisu no augstākām sfērām. Kas var būt labāks par smiekliem, taču mēs visi esam aizmirsuši, ko tas nozīmē, esam zaudējuši prasmi to darīt. Un seminārā mēs mācījāmies smieties kā mazi bērni mācās staigāt. Un bija diezgan grūti sevi atbrīvot tam, lai vienkārši pasmietos, lai gan šī sajūta ir tik viegla, kas esi izsmējies no sirds. Vēl vairāk, pirmajā posmā norisinās darbs ar mūsu sastingušā mugurkaula atbrīvošanu līdz tam, ka parādās lokanība, vieglums, ejot mainās stāja, man izmainījās ādas stāvoklis, kļuvu jaunāka. Kursa laikā es zaudēju 5 kg , un tas ir dabisks process nevis vardarbīgs, ēdiens nemaz nenāk prātā, jo notiek pāreja uz citiem enerģijas avotiem. Protams, to veicināja arī pāriešana uz pilnīgu veģetāro diētu un jogas asanas. Taču es to visu uzņēmu viegli un bez saspringuma, turklāt es iemācījos lietot uzturu tāpat kā elpot, tas ir, ieklausīties savā organismā un piedāvāt tam tieši to, kas tam ir nepieciešams.
Bet pats galvenais ir iekšējā klusuma izjušana. Tas ir stāvoklis, pie kura visu laiku gribas atgriezties un tajā pilnvērtīgi atpūsties no noguruma, dusmām vai citām nepatīkamām lietām. Jaunais neparastais telpas klausīšanās stāvoklis, kurā var sajust ne tikai tuvumā esošas skaņas, bet arī skaņas no nekurienes, vai sajust apkārtējās telpas pulsāciju – tikai rakstu, bet sajūtas jau mani ir pārņēmušas un uzreiz kļūst saprotams šo zināšanu dziļums, lai gan tā ir tikai pirmā sastapšanās ar tām.
Pie šīm sajūtām es esmu nonākusi caur sāpēm, jo man visi attīrīšanas procesi notika ļoti spēcīgi. Tomēr es skaidri apzinājos, ka tas ir īslaicīgi un ka vajag tikai paciesties, lai pēc tam justos ērti un komfortabli, un aizmirstu visas kaites, kuru nav mazums. Un vispār man ir sajūta, ka esmu izmazgāta no iekšpuses.
P.S. Apmācības kursa laikā es esmu iemācījusies smieties, atpūsties klusumā, nereaģēt uz apkārtējo cilvēku aizkaitinājumu, regulāri pildīt iedotos vingrinājumus, ēst ar baudu izgaršojot.
Natālija Sozonova. Maskava. 12.2009.g.
Reiz tā starp citu meklēju internetā interesantus cilvēkus un uzdūros kādai tēmai, kurā aicināja apmeklēt vietni HUMAN.LV. Tas mani ieinteresēja. Es to aplūkoju, pārlasīju visu, kas tajā bija publicēts. Tas bija tieši tas, ko es meklēju – skaidrs mērķis un precīza programma šī mērķa sasniegšanai. Pieteicot kursam, negaidīti atradās arī nauda kursa apmaksai. Nodarbību sākumā nevarēju pietiekami izgulēties, bet pēc kāda laika ar manu organismu sāka notikt izmaiņas. Pirmkārt, miegam tērēju vismaz par stundām divām mazāk laika. Turklāt jutos ļoti labi. Pastiepās saites kā pirms desmit gadiem. Neviļu sāku turēt taisnāku muguru. Izmainījās gaita. Kļuvu daudz mierīgās un pārliecinātāks par sevi, parādījās tāda maza laimes sajūta. Un tas viss notika divu nedēļu laikā. Ticiet – tā ir vērtība. Andrejs mūs īpaši brīdināja par mājdzīvniekiem. Man bija interesants gadījums. Ziemas brīvdienās braucu uz laukiem, bet mīļotais suns mani nesagaida priecīgi rejot un luncinot asti, kā tas notiek parasti. Sēž kluss, galvu pieliecis un vēro mani, it kā neatpazītu. Noslēgumā pateikšu, ka itin nemaz nenožēloju, ka esmu uzsācis garīgās prakses ceļu un esmu ļoti pateicīgs Andrejam un Genādijam par viņu augstsirdīgo darbu.
Konstantīns Tihonovs. Maskava. 12.2009.
Es tik ilgi gaidīju šo kursu! No pirmās sarunas pat to līdz kursa sākumam pagāja 6 mēneši!
Tagad pilnīgi noteikti varu teikt, ka mana dzīve ir sadalījusies divos posmos: „pirms” kursa un „pēc”.
Jau paši vingrinājumi (kā fiziskie, tā arī elpošanas) un klusais instruktoru runas veids radīja diezgan spēcīgas vibrācijas, kas jau no pirmās nodarbības ietekmēja pašsajūtu, noskaņojumu, precīzāk varētu teikt – ietekmēja attieksmi pret savu personīgo Dzīvi.
Bija saasinājumi, galvas sāpes, bet es iemācījos tos pārvarēt „blokā sēdus” – ar elpošanas vingrinājumu kompleksu un klusību.
Mums bija 10 nodarbības. No vienas puses liekas, ko gan tavā dzīves ritmā var izmainīt nieka 10 nodarbības. Bet no otras puses –piecas dienas pēc kursa beigām jau varēja sajust nepieciešamību pēc tām, gluži kā pēc gaisa. Turklāt izpildot vingrinājumus bez instruktoru klātbūtnes, tu skaidri zini, ka šim muskulim ir jāsāk darboties šajā brīdī un tu to vēl pastiep, izjūtot baudījumu. Nevis sāpes, kā bija nodarbībās, bet tieši baudījumu.
Īstu baudījumu es sajutu arī elpošanas vingrinājumu laikā. „Klusība”, „norimšana”, „klausīšanās” - tas sāka spēcīgi darboties tieši nodarbībās, īsts baudījums un sajūtas, ka tu tik tiešām apturi domu un jūtu plūsmu...
Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka tagad tieši pēc nodarbībām es sajutu pēc tām nepieciešamību un ... vēlēšanos turpināt tālāk. Es vēlos iemācīties saprast savu Dzīvi.
Alla Fokina. Maskava. 12.2009.
Rezultāts pārspēja visas manas cerības. Es pati izmainījos, un man liekas, ka saskarsmē ar mani mainās arī mani tuvinieki. Paldies!
Jeļena Pahomova, ārsts-kardiologs
Kursa laikā es no jauna satiku savu labu draugu, par kuru ilgu laiku biju gandrīz aizmirsusi – tie ir smiekli. Es biju pārlieku nopietna pēdējo 25 gadu laikā. Es no jauna iemācījos smieties.
Nida Talona-Kanlasa, labākā Filipīniešu hīlere 1998–1999.g.
Kursa laikā es ieguvu jaunu sapratni par fizisko un prāta vingrinājumu apvienošanu, pat vēl vairāk – jaunu sapratni par cilvēka garīgumu. Paldies.
Uldis Grāvītis, Sporta akadēmijas rektors
Liels paldies par tām zināšanām, ar kurām Jūs dalāties. Ir tik brīnišķīgi uzzināt, ka ir vēl kāds, kas domā par dzīvi tāpat kā tu pats.
Nataša Aksinoviča, firmas direktore
Man patika viss. Es esmu apmierināta, ka izgāju šo kursu. Uz daudzām lietām es sāku raudzīties savādāk, daudz labvēlīgāk sāku attiekties pret citiem cilvēkiem. Kļuvu iekšēji mierīgāka.
Olga Škņarova, grāmatvede
Kursa laikā dzīves skatījums būtiski mainās uz labvēlīgo pusi. Domas paliek dziļākas, parādās briedums un gudrība. Sāc mīlēt dzīvi un saprast, ko tā no tevis gaida.
Daniels Galuza, inženieris
Tas ir brīnums! Pēc 10 kursa dienām es jūtos kā no jauna piedzimusi, mans ķermenis kļuvis jaunāks, elpas trūkums un vājums vairs nav novērojams. Kursa laikā es zaudēju 6 kg svara. Liels paldies instruktoriem!
Emma Jefremoba, pensionāre
Es esmu laimīgs cilvēks. Pasaule ir brīnišķīga!!!
Maija Fedorenčika, aerobikas trenere
Ievērojami uzlabojās vispārējā pašsajūta. Taču visvairāk mani šokēja tas, ka praktiski pārstāja izkrist mati, ko jau daudzus gadus nevarēju novērst.
Brīnišķīgi ir arī tas, ka mugurkauls ir kļuvis daudz spēcīgāks un lokanāks.
Var teikt, ka es ieguvu to, ko vēlējos.
Anastasija Nehvedoviča; 25 gadi; Latvijas Dzelzceļa brigadiere
Paldies jums par atklātību, sirsnību un labestību, ko jūs sniedzat cilvēkiem jau daudzu (nezinu cik) gadu garumā. Konkrēti rezultāti:
- uzlabojās pašsajūta;
a) fiziskā;;
b) psiholoģiskā;
c) dvēseliskā;
- pēc Smieklu terapijas apmeklējuma ir atgriezies smaids un prieks par dzīvi;
- veidojas pozitīva attieksme pret dzīvi un pret daudzām problēmām;
- sāc labāk un pilnīgāk saprast un sajust Dzīvi.
Paldies!
Jūlija Jakovļeva; 24 gadi; mājsaimniece
Stāvoklis:
a) fiziskais – palielinājās ķermeņa lokanība, mugurkaulu sajutu kā pastāvīgu organismu. Patīkami lūkoties uz sevi spogulī.
b) morālais – kopš kursa sākuma daudz pozitīvāks, parādās jautājumi, šaubas un pat notiek sevis pārvērtēšana.
c) psiholoģiskais – cilvēkos ir ļoti saulains noskaņojums, vienatnē – grūtsirdība un jautājumi (kas tālāk?), šaubas.
Kopumā ļoti aizraujoši un interesanti, informācija garīgai izaugsmei un attīstībai.
Paldies.
Jeļena Lihvare; 33 gadi; pedagogs
Domāju ka man kurss palīdzēja sajusties labāk ne tikai pašreizējā brīdī.
Sergejs Gerasimovs; 44 gadi; firmas direktors
Rakstu ar mīlestību un pateicību visiem tiem cilvēkiem, kas ir vadījuši šos kursus, un vispār ar pateicību liktenim par to, ka esmu šeit nokļuvusi. Mana dzīve ir izmainījusies, uzlabojās veselība, noskaņojums, kļuvu mierīgāka, laimīgāka, uzlabojās attiecības ģimenē, esmu kļuvusi par tiešām laimīgu cilvēku, uz visu sāku raudzīties savādāk.
Paldies par visu.
Olga Gerasimova; 36 gadi; inženiere
Es esmu kļuvusi disciplinētāka, no rītiem man ir možs noskaņojums. Vingrinājumu komplekss un citas nodarbības no rītiem ir kļuvušas par rituālu. To dara arī mans vīrs, līdz ar to kaut kādā mērās mums ir kopīgas lietas. No rītiem man ir viegli piecelties. Noskaņojums ir palicis priecīgāks. Es, pirmkārt, daru to, kas man sagādā gandarījumu – sekoju savai pašsajūtai un priecājos, ka tāda mierīga patīku cilvēkiem.
Esmu sākusi ēst ar mēru. Man jau vairs negribas tās pārmērības, kādas bija agrāk. Es ēdu tikai tad, kad man tiešām gribas. Mazāk sāka sāpēt kakls. Es vispār varu atslābināt visus muskuļus, agrāk nevarēju.
Iemācījis norobežoties no stresa veicot „attīrošo elpošanu”.
Liels paldies.
Laila Griķe; 40 gadi; inženiere
Esmu jums ļoti pateicīga, jau sen esmu uz to gājusi, bet man maz kas sanāca. Es vienmēr vērsos pie Dieva ar vienu un to pašu lūgšanu: - „Dievs, steidzoties pie Tevis, iemāci man pildīt Tavu gribu”, un nesapratu, par ko viņš mani tik cietsirdīgi soda, jo es taču viņu mīlu, es tiecos būt laba...
Tagad es visu savā dzīvē saprotu, Viņš tiešām ir saklausījis manu lūgšanu un es esmu laimīga.
Marina Gribinčika; 37 gadi; komponiste
Pēc dziļas relaksācijas jogas kursa apmeklējuma mans veselības stāvoklis ievērojami uzlabojās. Emocionāls kāpums, pārliecība par sevi un vispārējā veselības stāvokļa uzlabošanās ir acīm redzami. Uzlabojās asinsspiediena mērījumu rādījumi (mērīju katru dienu). Elpošana vairs nerada grūtības. Izmainījās attieksme pret uzturu.
Antoņina Rodina; 64 gadi; pensionāre
|
KLUSUMA PRAKSE
