Cilvēka garīgās pilnveidošanās centrā notiek cilvēka apziņas attīstīšanas prakses apmācības.
Apziņas attīstīšanas prakse neskar cilvēka personiskos politiskos, reliģiskos un nacionālos uzskatus un pārliecību.
Prakse – tā ir precīza apmācības sistēma, kurā ietilpst daudzi dažādi praktiski elementi – sākot ar fiziskajiem un elpošanas vingrojumiem, meditāciju, līdz pat tieša kontakta izveidei ar augstāko Saprātu un vēl tālākai apmācībai.
Ātri un pareizi apgūt Garīgo Praksi ir iespējams tikai pieredzējuša skolotāja (instruktora) vadībā. Šīs Zināšanas vienmēr ir tikušas nodotas tikai skolnieka un Skolotāja personīgā saskarsmē. Sākuma posmā nodarbības ir ļoti efektīvs līdzeklis organisma atjaunošanai un dziļai relaksācijai. Tās ir vērstas uz ļoti dziļu un pamatīgu visa organisma (ne tikai fiziskā ķermeņa) attīrīšanu, attīstību un pārkārtošanu.
Apmācību process nosacīti tiek dalīts 4 pakāpēs.
Viena no Garīgās Prakses padziļinātās apmācības pakāpēm ietver sevī iespēju izveidot tiešu kontaktu un turpmāk sadarboties ar nākamajiem cilvēka apziņas līmeņiem – augstāko Saprātu. Viņus var dēvēt dažādi – Dievs, absolūts, Skolotāju kosmiskā struktūra (hierarhija) un t.l., bet dažādie nosaukumi jēdziena būtību nemaina. Prakse māca cilvēku saņemt no viņiem palīdzību un padomus, pielietot viņu Spēku, Zināšanas un Gudrību savā ikdienas dzīvē, lai palīdzētu apkārtējai pasaulei. Šāds kontakts un atbalsts dod iespēju cilvēkam dzīvot laimīgi, harmonijā ar Dabu un tās likumiem. Diemžēl, cilvēki parasti pat nenojauš par šādu iespēju.
Nodarbojoties ar Garīgo Praksi cilvēks sāk aizvien vairāk izmantot to neierobežoto potenciālu, kurš atrodas viņā pašā un apkārtējā pasaulē, un var pat paveikt to, kas parasti tiek uzskatīts par brīnumiem. Tomēr brīnumi paši par sevi nav Zināšanu apguves mērķis, tie ir tikai cilvēka pilnveidošanās procesa blakusparādība. Galvenais Zināšanu mērķis – aizvien dziļāka cilvēka garīgā attīstība un pilnveidošanās, lai aizvien skaidrāk izprastu evolūcijas likumus un dzīvotu harmonijā ar tiem.
Prakse dod ātras garīgās (kosmiskās) izaugsmes iespēju un tai nepieciešamo cilvēka organisma sagatavotību. Nodarbojoties cilvēks gūst nepieciešamo iekšējo garīgo pieredzi, kas veicina harmonisku uztveres un attieksmes izmainīšanos pret pasauli un dzīvi. Viņš sāk saprast, just un mīlēt dzīvi, kļūst saudzīgāks un vērīgāks pret apkārtējo pasauli. Mācās pozitīvi domāt, kļūst labāks un interesantāks līdzcilvēkiem. Lai sasniegtu rezultātu cilvēkam nepieciešama mērķtiecība un nopietns darbs.
Apgūstot Praksi cilvēks sāk veidot dialogu ar dzīvi un saņem atbildes uz galvenajiem pamatjautājumiem: kāpēc viņam ir dota dzīve, ko tā no viņa vēlas, kāda ir dzīves jēga.
Māka saprast dzīvi (to redzēt, dzirdēt, sajust) – tas ir stabilas, nevis īslaicīgas, laimes pamats.
Prakses apmācība notiek mūsdienu cilvēka uztverei piemērotā formā, atbilstoši rietumu kultūrai, tradīcijām, domāšanas veidam un mentalitātei.
Garīgā Prakse – tas ir dabisks process, kas vienmēr notiek ar prieku, bez vardarbības pret sevi, tikai komforta robežās.
Praktizējot Zināšanas, cilvēks novada dzīves spēku uz šo pasauli no augstāk stāvošajām pasaulēm, un tādā veidā neitralizē apkārtējā pasaulē uzkrāto cilvēku negatīvo domu un emociju postošo enerģiju. Pastāvīgu un regulāru nodarbību rezultātā novadāmās enerģijas apjoms palielinās. Tieši šādi cilvēks palīdz ne tikai sev, bet arī apkārtējai pasaulei (cilvēkiem un dabai). Ja Zināšanas praktizē kopā pietiekami liels cilvēku skaits, tad ir iespējams atveseļot jebkuru kritisku situāciju plašā reģionā, kas atrodas ap šādu grupu (centru). Ja reģionā ir šāda grupa (centrs), pozitīvas izmaiņas parādās visās cilvēku dzīves jomās – mazinās saslimstība, mirstība, pazeminās sabiedrības kriminogēnie rādītāji, samazinās sociālā spriedze, uzlabojas ekonomiskie, ekoloģiskie un citi reģiona stabilitātes rādītāji. To vairākkārt ir pierādījušas dažādas starptautiskas garīgās kustības, kuru darbības pozitīvie rezultāti ir fiksēti un apstiprināti zinātniskos pētījumos un statistikas rādītājos.
KLUSUMA PRAKSE
