|
Kamdēļ ir dota dzīve?
Katram cilvēkam rodas jautājums: „Kamdēļ es esmu ieradies šajā pasaulē?”
Priekš tā, lai būtu brīvs un laimīgs cilvēks, tas ir - „dzīvot Dievā”, lai redzētu pasauli tādu, kāda tā ir īstenībā, lai zinātu, kas patiesībā esmu es pats.
Visi labi saprot, ka mēs neesam nākuši šajā pasaulē to mirklīgo nieku dēļ, ar kuriem līdz malām piepildītas mūsu dzīves. Katrs no mums jau izgājis simtiem dažādas dzīves, pārdzīvojis visdažādākās situācijas un katru reizi atgriezies jaunā aplī, jaunā spēlē. Un mēs turpināsim griezties sansaras aplī līdz tam laikam, kad nobriedīsim atrisināt savu galveno un vienīgo uzdevumu.
Ja cilvēks pilnībā uzticās dzīvei, viņš ir gatavs uz visu. Šis garīgais augšupceļš lielā mērā ir līdzīgs parastai alpīnistu kāpšanai virsotnē. Cilvēks vienkārši iet uz virsotni, tērē spēku, naudu, laiku, veselību, riskē ar dzīvību. Taču viņš saprot, ka viņš atgriezīsies pilnībā cits cilvēks, pārvarot savus ierobežojumus, viņš mainīsies pats.
Prāta bailes šeit ir nevietā. Kāda starpība, kas notiks ar cilvēku viņa transformācijas laikā, ja beigās viņš izies uz kvalitatīvi citu līmeni, kļūs pilnībā savādāks, sapratīs, kas viņš ir patiesībā, nometīs apsēju no acīm un ieraudzīs reālo, nevis iluzoro pasauli? Lūk, pēc tam var arī kaut ko darīt dzīvē, kad kustību uz tausti nomaina sapratne un patiess redzējums.
Cilvēka transformācija notiek tikai tad, ja viņš pilnībā uzticās notiekošajam un iet cauri jebkuriem šķēršļiem.
|
KLUSUMA PRAKSE
