26.07.-1
par atmošanās fāzēm, par sarunu ar pasauli no sirds
..Tiek novākta daļa personības, un siena starp dzīvi un cilvēku kļūst plānāka. Cilvēks sāk redzēt dzīvi savādāk, ieiet tās dziļumā... Šeit nav nekādas mistikas. Un visas šīs atmošanās fāzes ir nepieciešamas tam, lai cilvēks varētu nonākt līdz tādam līmenim, kad spēs mācīties un strādāt kosmosā ... Tad laiks un telpa ir mūsu rīcībā.
Tos, kuri to ir sasnieguši, mēs bieži saucam par citplanētiešiem. Dieva dēļ, lai tā būtu…
Neapzinātas dzīves gadījumā cilvēks šīs atmošanās fāzes iziet pēc nāves. Bet tas ir neapzināti! Atzīmē 3-šo dienu pēc nāves – tā ir pirmā fāze. Tad 9-to – tā jau ir otrā fāze. Pēc tam 40-to – trešā… Tad mēs apzīmējam gadu. Tas viss norisinās dabas līmenī, neatkarīgi no cilvēka. Savukārt apzinātas atmošanās gadījumā viss ir tieši atkarīgs no paša cilvēka.
Jau pirmā atmošanās fāze dod daudz ko interesantu. Starp citu, to var iziet arī bez Prakses. Un tādi cilvēki, kuri tam jau ir gatavi, ir pietiekami daudz, apmēram viens uz 100 tūkstošiem. Bet ne tālāk par pirmo… Savukārt ātri un nesāpīgi iziet visas atmošanās fāzes var tikai nodarbojoties ar garīgo Praksi… dēļ īpašām zināšanām.
Ar katru nākamo fāzi mazinās ciešanas, parādās arvien lielāka vienošanās ar Dzīvi. Bet ar Dzīvi (Dievu) var runāt vienīgi no sirds…
Protams, var dzīvot neapzināti, bet nāksies daudz pārciest, pūlēties, lai varētu savilkt galus… un tajā nav nekā laba. Tiem, kuri nokļuvuši nelaimē, ļoti grūtos apstākļos, vajag to visu paskaidrot. Tad tas atvieglos viņu situāciju.
26.07.-2
Mūsu pasaulē pastāv jēdziens „nāve”. Ja aplūkojam pēkšņu nāvi, tad tas ir kā filmā: ķermenis paliek guļot, bet cilvēks pieceļās un redz no malas savu ķermeni, ārstus, apkārtējos. Trīs dienas viņš neko nesapratīs un maldīsies apkārt. Spoguļus aizkar, lai mirušais nenobīstās, jo viņam nav atspulga. Pēc 3 dienām pazūd daudzi pārdzīvojumi un problēmas... tuvinieki, radi, visa mūsu ar prātu radītā pasaulīte sāk kust...
...Nāves brīdī cilvēks redz žilbinošu „logu”. Ja cilvēka daba nav sagatavota, viņš vienkārši nespēs tajā ieiet (iziet no mūsu programmas). Un viņu atkal mehāniski dzīs pa samsaras apli...
Nodarbojoties ar Praksi, personības atslāņošanās notiek apzināti. Kad daļa personības atkāpjas, mēs sākam redzēt pasauli un dzīvi savādāk. Tālāk notiek vēl lielāka atslāņošanās... Apzinātībā mēs sākam dzīvot pilnīgi citādāk. Atmošanās brīdī notiek samsaras rata pārraušana. Mēs vairs nepārdzimsim šajā programmā, prāta pasaulē. Bet kamēr vien mēs nenobriedīsim, mēs pārdzimsim pat tūkstošiem reižu...
26.07.-3
Vladimirs: „Es biju automazgātuvē, un kamēr mazgāja manu auto, es pastaigājoties apgāju ap ēku un ieraudzīju parastas nātres... un sajutu tādu mieru no tās! ... es apstājos, raudzījos un nevarēju atraut skatienu, cik tas bija labi! Es sajutu tādu siltumu, mieru no šīs zāles...”
Genādijs: „Daba mūs provocē uz personības noņemšanu, uz dvēseles atvērtību. Izmantojiet to. Bet mācieties to izmantot arī bez dabas palīdzības.. tikai nevajag ķerties uz šīm lietām. Ir tā – labi, nav – arī labi. Katram tas ir savādāk.
Vladimirs: „Pēdējās trīs dienas viss priecē, nereāls prieks, viss ir super un forši! Un kad ieraudzīju nātres, ieraudzīju, ka viss ir ļoti mierpilns un labsirdīgs, SAJUTU to!”
Genādijs: „Jā, pasaule ir labsirdīga. Tā ved mani kā vajag. Un kad mēs to saprotam, pasaulei nevajag mūst grūst.. Stāvoklis kļūst patīkamāks, dziļāks.. Mēs sākam tiekties pēc vēl labākiem rezultātiem. Tā arī noris mūsu attīstība.
26.07.-4
Būvējot centru, notiek „loka uzvilkšana”... tā to dara visā pasaulē nopietnās sistēmās. Citādi tas ir ļoti smags, sarežģīts un sāpīgs process. Tāpēc ka pat tad, ja mans organisms ir gatavs un siena ir daļēji novākta, tiek pārkāpta tikai pirmā atmošanās fāze, maksimums... Bet ir taču vēl trīs fāzes! Pie tam otrā fāze ir daudz tālāk par pirmo. Ņemsim pēc nāves – atzīmē treši dienu, tad devīto... distance ir divreiz lielāka! Ja es eju viens, tad mana daba elsīs un pūtīs, lai izietu otro fāzi.. un tas būs diezgan mokoši. Un tik un tā būs jāmeklē cilvēki, tādi pat cilvēki, kuri man tuvi pēc gara. Mani vedinās uz to, lai celtu centru..
Visbiežāk otrajā atmošanās fāzē cilvēks jau spēj redzēt nākamos apziņas posmus. Gadās, ka jau pirmajā fāzē un pat agrāk – jau pie „loka nostiepšanas” tā ir normāla parādība. Un mēs redzēsim, kā mums palīdz...
„Genādij, kāda ir saikne starp dažādām atmošanās fāzēm un reālām pasaulēm?”
Genādijs: „Sākumā pārejam tīrās apziņas līmeni, tad ir pirmā atmošanās fāze, tad ilga gatavošanās otrajai fāzei, tad otrā... Pakāpeniski notiek personības atslāņošanās...
Reālās pasaules arī ir atmošanās fāzes. Pirmā fāze – pirmā reālā pasaule, otrā – otrā... Taču tas viss ir ļoti nosacīti. Jo tas viss ir augstāk par mūsu prāta sapratni. Šeit strādā daba. To nevar strikti un noteikti iedalīt kādās fāzēs. Tās nevar atšķirt no dažādiem svētlaimes, samadhi, dalīšanās stāvokļiem. Dažiem šādu stāvokļu vispār nav vai tie ir neizteikti. Tomēr kaut kā par to pateikt vajag... Tāpēc arī mēs, lūk, tīri nosacīti cenšamies to visu pārnest vārdos..”
...Mūs tur mācīs. Viņiem ir pilnīgi cits tehnikas līmenis. Mēs arvien vairāk mācāmies pārvietoties laikā un telpā. Tur ir pilnīgi citi spēles noteikumi. Tur saimnieks nav prāts, bet gan apziņa. Prāts ir tikai instruments... Pēc tam prāts vispār atkrīt – tas vairs nav nepieciešams, to nelieto un tas nokalst kā ķirzakai aste. Tiek izmantoti arvien augstāki apziņas līmeņi. Arvien pieaug cilvēka spējas, viņš kļūst brīvāks. No šī līmeņa mēs arī saucamies par cilvēkiem. Bet viss, kas pirms, ir tikai sagatavošanās tam.
KLUSUMA PRAKSE
