|
Vairuma cilvēka pilnveidošanas prakšu mērķis ir atslābināt prāta diktatūru, mazināt cilvēka atkarību no striktām prāta programmām. Klusuma uzņemšana, apzinātības palielināšana – tas viss ir vērsts, lai padarītu prātu „tukšu”. |
» lasīt tālak... |
Dažkārt uzdod jautājumu: priekš kam vispār vajadzīga cilvēka pilnveidošanās, kvalitātes transformācija, tā jaundzimšana? |
» lasīt tālak... |
Katram cilvēkam rodas jautājums: „Kamdēļ es esmu ieradies šajā pasaulē?” |
» lasīt tālak... |
Bieži uzdod jautājumu: „Kā atšķirt īstu skolotāju no neīsta?” Jo visi runā vienus un tos pašus pareizos vārdus. |
» lasīt tālak... |
Turpināsim par atmošanos, par kuru runājām iepriekš. Dzīvē mēdz būt tā, ka cilvēks var iekļūt kādā no atmošanās sākuma fāzēm arī spontāni, neapzināti. Bet parasti uz to aiziet daudzi gadi. T.i. cilvēka daba pakāpeniski uzkrājās, un pēc tam notiek nenozīmīga cilvēka transformācija. Teiksim, pagāja 25 gadi. Bet 25 gadi – tas ir nopietns termiņš. |
» lasīt tālak... |
..Tiek novākta daļa personības, un siena starp dzīvi un cilvēku kļūst plānāka. Cilvēks sāk redzēt dzīvi savādāk, ieiet tās dziļumā... Šeit nav nekādas mistikas. Un visas šīs atmošanās fāzes ir nepieciešamas tam, lai cilvēks varētu nonākt līdz tādam līmenim, kad spēs mācīties un strādāt kosmosā ... Tad laiks un telpa ir mūsu rīcībā.
|
» lasīt tālak... |
Pats galvenais – nostāties uz Ceļa. Tas ved pie Atmošanās un tālākas virzības pa Ceļu. |
» lasīt tālak... |
Pēdējā laikā ļoti populāra ir „atmošanās” tēma. Par to daudz raksta un runā. Problēma ir tajā, ka ļoti maz ir to, kuri patiesi saprot šīs parādības būtību, pat starp tiem, kuri to ir izjutuši paši. |
» lasīt tālak... |
Visu cilvēka baiļu sakne ir viena - uzticības trūkums Dzīvei (vai Dievam, ja runājam reliģijas valodā). Kā mēs varam runāt par dzīvi Dievā, ja neesam pat gatavi tikties ar Dievu, ja neuzticamies un uzskatam, ka Dzīve var nodarīt mums sliktu? Cenšoties aizsargāties no pašu izdomātām bailēm, mēs norobežojamies no Dzīves ar necaurlaižamu sienu. |
» lasīt tālak... |
| |
|